Foto: Alfrēds Ulmanis no SSE Riga arhīva

Krievijas pētnieciskais žurnālists Romāns Aņins nepilnu gadu ir spiests dzīvot un strādāt kādā no Eiropas Savienības valstīm, jo tikai tā var turpināt pētīt korupciju lielvalsts elites aprindās. Aņins ir pārliecināts – ja viņš joprojām dzīvotu Krievijā, mūsu saruna nenotiktu. Jo cietumā nav telefonsakaru.

Aņins ir viens no krievu neatkarīgajiem žurnālistiem, kurš starptautiskajā vidē ir novērtēts un par savu darbu saņēmis godalgas, taču dzimtenē ir varai netīkams. Krievijā Aņins, kurš savulaik vadīja pētniecisko nodaļu laikrakstā “Novaja Gazeta” un pašlaik ir medija “Istories” dibinātājs, atzīts par četrkāršu ārvalstu aģentu, piedzīvojis aizturēšanu, kratīšanas, taču joprojām turpina savus pētījumus. “Ir svarīgi stāstīt patiesību Krievijas iedzīvotājiem, jo propaganda ir ļoti spēcīgs ierocis un mēs redzam, ko tā nodara lielai daļai Krievijas iedzīvotāju,” skaidro Aņins. Tā kā žurnālists gadiem ilgi sekojis līdzi norisēm Krievijas varas slāņos, runājam ar viņu par to, cik tālu karā Ukrainā varētu būt gatavs iet lielvalsts prezidents Vladimirs Putins un vai agresijai patiešām ir atbalsts Krievijas elitē un sabiedrībā.

Intervijas sākumā Aņins atzīst, ka par notiekošo viņam ir kauns Krievijas varas vietā: “Kā Krievijas pilsonim man ir kauns. Man ir žēl dučiem man zināmo ukraiņu, it īpaši dučiem manu draugu un radinieku Ukrainā. Tūkstošiem cilvēku mirs, bet, manuprāt, šis karš arī novedīs pie Krievijas tās pašreizējā veidolā beigām, jo cilvēki kļūs vēl nabadzīgāki nekā tagad. Daudzi Krievijā neatbalsta to, kas notiek. Jā, ir daudzi, kuri domā, ka Putins rīkojas pareizi, un atbalsta viņu, bet man ir sajūta, ka vairums Krievijas iedzīvotāju ir vai nu nobijušies, un tāpēc nepauž savu nosodījumu, vai arī pauž to pavisam tieši. Problēma ir tā, ka protestēšana Krievijā ir daudz sarežģītāka un bīstamāka nekā ASV vai kādā no Eiropas valstīm. Pat attieksmes paušana uz ielas var novest pie krimināllietas, tāpēc tad, kad jūs raugāties uz attēliem no protestiem Maskavā vai Sanktpēterburgā, jūs neredzat daudz cilvēku.”

Viens no galvenajiem jautājumiem pēdējās dienās ir – cik tālu Putins ir spējīgs iet?

Problēma ir tā, ka mēs tiešām par viņu neko nezinām. Viņš neparādās publiski, Krievijā joko, ka viņš visu laiku pavada savā bunkurā. Līdz ar to ir grūti saprast, kas notiek viņa prātā. Izskatās, ka viņš tiešām tic tai pasaules ainai, ko pats ir uzbūris – tostarp, ka NATO vēlas iznīcināt Krieviju. Ja viņš tiešām tam tic, tad viņš var arī reaģēt. Līdz ar to esmu ļoti noraizējies par viņa draudiem sākt kodolkaru, jo izskatās, ka viņš ir zaudējis realitātes sajūtu, un tādā stāvoklī cilvēki ir spējīgi paveikt briesmu lietas.

Vismaz mūsu valstī eksperti cenšas sabiedrību nomierināt un saka, ka šie draudi ir tikai viņa retorikas elements. Vai būtu pamats par tiem uztraukties vairāk?

Problēma ir tā, ka nav ekspertu, kuri zinātu, kas notiek Putina galvā, līdz ar to šajā jautājumā es ekspertiem īsti neuzticos. Patiesībā tā ir galvenā problēma – visa pasaule ir atkarīga no vienas personas, un mēs pat neesam droši, vai šai personai ir viss kārtībā ar psihisko veselību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!