Kristīgo konfesiju pārstāvniecība sabiedrisko mediju pārvaldībā nepieciešama viedokļu daudzveidībai un šāda prakse sastopama arī citās valstīs, komentējot ieceri no jauna veidojamajā Sabiedrisko mediju padomē iekļaut kristīgo konfesiju pārstāvi, sacīja Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
"Diskusijas par kristīgo konfesiju pārstāvniecību sabiedrisko mediju pārvaldībā ir sabiedrības dienaskārtībā jau ilgāku laiku, un tam ir gan leģitīms pamats. Tādi modeļi rodami starptautiskā praksē, ko KM ir izvērtējusi," sacīja Putnis. "Piemēram, Vācijā parasti sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldībā ir pārstāvētas dažādas protestantu baznīcas un katoļu baznīca, kā arī jūdaisma reliģijai piederīgie."
Viņš norādīja, ja sabiedrisko mediju pārvaldība tiek veidota ar domu nodrošināt iespējamu plašu sabiedrībā pārstāvēto viedokļu un pasaules uzskatu daudzveidību, kristīgā pārliecība ir ņemama vērā kā pasaules uzskats, ar kuru sevi identificē ievērojama daļa Latvijas sabiedrības.
"Konkrētajā gadījumā diskusijai tiek virzīta iespēja, ka delegātu dalībai Sabiedrisko mediju padomē virza Civillikumā kā laulāttiesīgās definētās kristīgās konfesijas, turklāt pārstāvis nedrīkstētu būt garīdznieks, attiecīgi mazinot padomes locekļa administratīvo atkarību no savas baznīcas," skaidroja eksperts. "Kristīgām konfesijām būtu tiesības virzīt tikai vienu no 13 padomes locekļiem, kamēr organizētā pilsoniskā sabiedrība virzītu piecus padomes locekļus, kas tiktu atlasīti atbilstoši citām pasaules redzējuma perspektīvām, kā sociālie jautājumi, kultūra, vide, sports un cilvēktiesības un mazaizsargātās grupas."
"Attiecīgi pašlaik apspriestajā priekšlikumā nevar saskatīt risku, ka viena reliģiska, ideoloģiska vai politiska pārliecība varētu dominēt Sabiedrisko mediju padomē," uzsvēra Putnis, piebilstot, ka KM ir atvērta priekšlikumiem par labāku pārstāvniecības modeli.
Kā ziņots, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē prezentētajā iespējamajā Sabiedrisko mediju padomes sastāvā varētu būt 13 locekļi: seši Saeimas pārstāvji –pa vienam no katras Saeimā pārstāvētās partijas, viens Valsts prezidenta pārstāvis, viens kristīgo konfesiju pārstāvis, kā arī pieci pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām.
Tiek plānots, ka Saeimas pārstāvji padomē varētu tikt iecelti uz Saeimas sasaukuma laiku, prezidenta pārstāvis – uz sešiem gadiem, kristīgo konfesiju pārstāvis – uz trīs gadiem, bet NVO pārstāvji – uz pieciem gadiem.
Papildus tam Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji nedrīkstēs būt nedz deputāti, nedz ministri, nedz partijas amatpersonas, bet kristīgās konfesijas darbam padomē nevarēs nominēt garīdzniekus.
Sabiedrisko mediju padomi plānots izveidot, lai nodalītu sabiedrisko mediju uzraudzības un regulatora funkcijas, kas pašlaik uzticētas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).
Sabiedrisko mediju padomes darbs tiks noteikts Sabiedrisko mediju likumā, pie kā pašlaik strādā Kultūras ministrija un kas varētu stāties spēkā 2017. gada 1. janvārī.
