Kopš 2008. gada būvētā un daudz apspriestā vairāk nekā 250 miljonus eiro vērtā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka ekspluatācijā tika nodota 2014. gada 6. jūnijā, savas durvis apmeklētājiem tā vēra 12. jūnijā, bet oficiāli tika atklāta tā paša gada 29. augustā.
LNB atbalsta biedrības valdes loceklis, arhitekts Jānis Dripe šī Gunāra Birkerta projekta īstenošanu novērtēja kā sarežģītu un resursu ietilpīgu ne tikai Latvijas un Baltijas, bet arī visas Ziemeļeiropas kontekstā, atzīmējot, ka ēkas būvniecība ir "patiesi liels notikums Latvijas kultūras vēsturē un Rīgas pilsēttelpā".
Šim objektam būvnieki gan bija devuši vien divu gadu garantiju, kuras termiņš tagad jau ir beidzies.
Kā portālam "Delfi" sacīja Kultūras ministrijas (KM) Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Indriķis Builis, LNB galvenās ēkas un labiekārtojumu 1. kārtas būvdarbu garantijas termiņš bija līdz 2015. gada 20. decembrim, LNB infrastruktūras tehniskajai ēkai – līdz 2016. gada 30. aprīlim, bet LNB tehniskās ēkas ārējā labiekārtojuma un LNB priekšlaukuma labiekārtojuma garantijas termiņš beidzās šā gada 30. jūnijā un tad beidzās arī garantija LNB ēdināšanas zonas izbūvei. Tas nozīmē, ka defektus un problēmas, ja tādas radīsies, valstij tagad nāksies risināt par saviem līdzekļiem.
Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties, kādas likstas celtni skārušas līdz šim.
