Trihineloze ir plaši izplatīta Latvijas meža dzīvnieku vidū. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā trihinelozes ierosinātājs pēdējos gados konstatēts 77% izmeklēto lapsu un 71% izmeklēto jenotsuņu, bet lūšiem un ežiem pat 100 % gadījumu.
Trihineloze laboratoriski ir konstatēta arī mājas un meža cūkām, kaķiem, suņiem, lapsām, jenotsuņiem, caunām, sudrablapsām, polārlapsām, ūdelēm, seskiem, ežiem, žurkām, lāčiem. Trihinelozes ierosinātāju var pārnēsāt arī putni un kukaiņi, bet vislielākais invāzijas avots ir grauzēji.
Ar trihinelozi iespējams inficēties, lietojot uzturā nepietiekami svaigu vai termiski apstrādātu svaigu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar "Trichinella" dzimtas parazītisko tārpu kāpuriem.
Latvijā 2007. un 2008. gadā trihineloze konstatēta četriem, 2009. gadā deviņiem cilvēkiem, bet šī gada pirmajos trīs mēnešos jau trim cilvēkiem. No Baltijas valstīm zemākā saslimstība ar trihinelozi pagājušajā gadā ir bijusi Igaunijā. Tur trihineloze konstatēta tikai vienam cilvēkam, savukārt Lietuvā saslimstība ir bijusi visaugstākā – trihineloze konstatēta 115 cilvēkiem.
Visās PVD uzraudzībā esošajās kautuvēs kautās cūkas tiek laboratoriski izmeklētas uz trihinelozi. Kopš 2002. gada nevienā kautuvē kautai cūkai trihineloze nav konstatēta, tādēļ visdrošāk gaļu ir iegādāties legālās tirdzniecības vietās – veikalos un tirgos, kur nonāk tikai legāli kauta, laboratoriski pārbaudīta gaļa.
Ja tomēr iegādāta mājās kauta dzīvnieka gaļa un tā nav laboratoriski pārbaudīta uz trihinelozi, tā jāsadala pēc iespējas mazākos gabalos un termiski jāapstrādā augstā temperatūrā. Gaļas iekšējai temperatūrai termiskās apstrādes laikā jāsasniedz +71 grādu un no brīža, kad šī temperatūra sasniegta, gaļu jāturpina karsēt vismaz divas stundas. Lai izvairītos no riska saslimt ar zarnu infekcijas slimībām, šādā temperatūrā būtu jāapstrādā jebkura gaļa.
Mājas cūku gaļā trihinellas iet bojā arī gaļu sasaldējot. Gaļa jāsadala līdz 15 centimetru lielos gabalos un jāuzglabā -15 grādu temperatūrā vismaz 30 dienas, -25 grādu temperatūrā vismaz 10 dienas, -30 grādu vismaz 6 dienas. Sasaldējot mežacūkas gaļu, trihinellas kāpuri pilnībā neiet bojā.
Trihinelas neiet bojā ne gaļu sālot, ne marinējot, ne kūpinot vai gatavojot to mikroviļņu krāsnī.
Apēdot gaļu vai gaļas izstrādājumu, kas satur dzīvotspējīgus trihinellu kāpurus, tie kuņģī kuņģa sulas ietekmē, atbrīvojoties no saistaudu kapsulas, nonāk tievajās zarnās, un pēc vienas līdz divām dienām no tiem izveidojas pieauguši tārpi. Pēc apaugļošanas mātītes izdala jaunus kāpurus, kas cauri zarnu sieniņai nokļūst asinsritē, ar asins plūsmu tiek iznēsāti pa visu organismu un galvenokārt lokalizējas šķērssvītrotajā muskulatūrā.
Slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā, kas ir pirmie trihinelozes simptomi, var parādīties jau 12 stundas līdz divas, trīs dienas pēc inficēšanās. Tiem vēlāk pievienojas slimībai raksturīgākie simptomi - drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas pietūkums, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās.
Lai gaļas cepšanas sezonu aizvadītu bez nepatīkamām sekām, PVD aicina gaļu gatavot drošā veidā.