PVD: Neskatoties uz ĀCM gadījumu ikgadēju samazinājumu, ir svarīgi nepazaudēt modrību
Foto: LETA

Neskatoties uz cūkkopju, mednieku un sabiedrības kopumā "nogurumu" no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) un ikgadēju Latvijā konstatēto slimības gadījumu sarukumu, būtu jāpaliek modriem un jāturpina ievērot biodrošības pasākumi, kas pasargā no turpmākas ĀCM izplatības, trešdien žurnālistiem norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijā ĀCM 2014. gadā konstatēts 217 mežacūkām, 2015. gadā – 1048, 2016. gadā – 1146, 2017. gadā – 1431, 2018. gadā – 905, 2019. gadā – 430, 2020. gadā – 377, bet pašlaik 2021. gadā slimība fiksēta 161 mežacūkai.

Viņš skaidroja skaidroja, ka par slimību pašlaik ir svarīgi runāt, lai atgādinātu par tās bīstamību, kā arī, lai gan ĀCM nav sezonāla slimība, tieši vasarā pastāv lielāki draudi slimību ievazāt pie mājas cūkām, jo šajā sezonā palielinās cilvēku aktivitāte, staigājot pa mežu, kā arī nereti ļaudis arvien vēlas ienest cūku audzētavā kādus mežā atrastus augus, kas pēc būtības ir stingri aizliegts, jo tie var saturēt ĀCM.

Seržants atklāja, ka PVD bažīgus dara atkārtotie gadījumi Latvijā – ja agrāk valsts epicentrs ĀCM izplatībai bijusi Kurzeme, tagad slimība izplatījusies pa visu valsti vienmērīgā daudzumā. Vienlaikus pastāv bažas, ka vīrusa uzliesmojumi varētu atgriezties tieši Kurzemes reģionā.

Tostarp bažas rada teritorijas ap Ķemeru nacionālo parku, kur novēroti jauni savvaļas cūku inficēšanās gadījumi, jo Ķemeru nacionālais parks varētu būt kalpojis kā rezervuārs slimības izplatībai šajās teritorijā medīšanai noteikto apgrūtinošo apstākļu un cilvēku mazās aktivitātes dēļ, kas ļauj meža cūkām straujāk reproducēties.

Tāpat PVD par aktuāliem uzskata arī pierobežas gadījumus tieši robežās ar trešajām valstīm – ĀCM pirmo reizi 2014. gadā konstatēts tieši pie robežas ar Baltkrieviju. Pierobežā konstatētie gadījumi Daugavpils un Ludzas novados varētu vēstīt par atsevišķu ĀCM saslimstības viļņa tuvošanos tieši no kaimiņvalstīm.

"Diemžēl populācijai ir tendence pieaugt, un tas rada auglīgu augsni slimības izplatībai," sacīja PVD pārstāvis.

Viens no risinājumiem mežacūku ātrajai reprodukcijai un tādējādi slimības izplatības apturēšanai ir medības. Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis žurnālistiem pauda, ka, sākoties ĀCM, tika strādāts pie tā, lai nodrošinātu medniekiem maksimāli plašas iespējas samazināt mežacūku populāciju, un savvaļas cūku atļaujas medniekiem Latvijā ir faktiski neierobežotā apjomā.

Meža dienesta pārstāvis norādīja, ka mežacūku reprodukcija gadā veido apmēram 100 līdz 200% no kopējās populācijas, kas nozīmē,- lai to samazinātu, ir nepieciešams medīt pat 150% no populācijas gadā. "Ir jāņem vērā, ka mežacūka ir ļoti plastiska suga. To izplatība nav samazinājusies, bet gan to dzīvojamā telpa ir pat paplašinājusies, kas nozīmē, ka citās teritorijās ir mazāk mežacūku, attiecīgi, mazāka konkurence. Viņu vienīgais uzdevums tur ir vairoties un ēst," sacīja Lūsis.

Viņš skaidroja, ka šādu tendenču dēļ mednieki nedaudz atslābst vai pat nogurst, kas nozīmē, ka konstatēto ĀCM gadījumu skaits palielinās, jo tieši mednieki kompensē bioloģisko ciklu.

"Mūsu mērķis ir turēt populāciju pēc iespējas mazākā līmenī, tas samazinātu iespēju tajā cirkulēt ĀCM vīrusam," atzīmēja Lūsis.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktors Aivars Bērziņš atklāja, ka ĀCM ir īpaši bīstama slimība, jo tai pašlaik nav vakcīnas, un tās izstrāde varētu prasīt vēl apmēram septiņus gadus. Turklāt gadījumā, ja to izstrādātu, vakcīnas lietošana būtu ērta tikai mājas, bet ne savvaļas cūku populācijām, jo, lai gan pastāv iespēja vakcīnu mēģināt ievadīt orāli (ar barību kā ēsmu), tas būtu krietni sarežģītāk, nekā vakcinēt mājas cūkas kūtī.

Jau ziņots, ka cūku novietnē ar 1709 cūkām Igaunijā šonedēļ konstatēts ĀCM uzliesmojums, tādēļ PVD brīdina mājas cūku turētājus arī Latvijā būt piesardzīgiem un vasaras periodā īpaši rūpīgi ievērot biodrošību.

Vienlaikus Latvijā jauni saslimšanas gadījumi ar ĀCM konstatēti meža cūkām pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat jauns infekcijas perēklis meža cūku populācijā atkārtoti izveidojies Tukuma novadā un Ziemeļkurzemes reģionā. Joprojām infekcija turpina izplatīties Dienvidkurzemē dienvidu virzienā, agrāk vēl neskartās teritorijās.

Vīrusa izplatību veicina meža cūku straujā populācijas atjaunošanās pavasarī pēc sivēnu piedzimšanas un ĀCM vīrusa izturība dabā. Tas, savukārt, rada pastāvīgu apdraudējumu mājas cūku audzētājiem.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Āfrikas cūku mēris Pārtikas un veterinārais dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form