Rabīns Barkahans tiesājas ar Rīgas ebreju draudzi par sava goda un cieņas aizskārumu  (9)

Kā informēja tiesā, pagaidām lietas izskatīšanas datums vēl nav nozīmēts. Lietu skatīs tiesnesis Raimonds Buls.

Barkahans 2003.gada beigās tika ievēlēts par Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" valdes priekšsēdētāju un apstiprināts par draudzes rabīnu. 2012.gada janvārī viņš uzzinājis, ka Rīgas sinagogā Peitavas ielā likvidēta viņa rabīna lūgšanu vieta.

Tas esot izdarīts viņa prombūtnes laikā, bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma. Šo lūgšanu vietu rabīns Barkahans izmantojis astoņus gadus.

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētājs Davids Kagans, kā arī valdes locekļi Biomins Kajens, Martins Pereļs, Boriss Ustinovs un Josifs Šafro norādījuši, ka Rīgas sinagogas rekonstrukcijas un renovācijas projektā viņa lūgšanu vieta vairs neesot paredzēta un visas vietas tiekot nomātas - izņēmums esot sinagogas rabīna vieta. Tāda bijusi viņa tēvam Nātanam Barkānam, taču rabīna vieta un amats netiekot mantoti. Kā liecina informācija Latvijas ebreju kopienas mājaslapā, Rīgas sinagoga ir vienīgā sinagoga, kas darbojas Rīgā, un tās rabīns ir Mordehajs Glazmans.

Barkahans vērsies rabīnu tiesā Izraēlā, kur tika nolemts uzlikt atbildētājiem pienākumu netraucēt "Šamir" darbību Rīgā. Tomēr rabīnu tiesā konflikta risinājums nav rasts. Tā kā atbildētāji apstrīdējuši rabīnu tiesas tiesības izskatīt pušu strīdu, rabīnam Barkahanam dotas tiesības vērsties pret atbildētājiem jebkurā civilajā (laicīgajā) tiesā, tostarp Latvijā.

Vēlāk Rīgas sinagogā publiski izplatīts rakstisks paziņojums, kurā Barkahans apvainots melošanā. Tāda pati informācija izplatīta Latvijas ebreju kopienas biedriem.

Barkahana tiesā celtajā prasībā arī citas darbības norādītas kā tādas, kuru rezultātā rupji aizskarts viņa gods un cieņa. Viņa godu un cieņu aizskarošas ziņas esot ietvertas arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes vēstulē Valsts prezidenta kancelejai. Šī vēstule ievietota un tās teksts izklāstīts portālā "pietiek.com". Barkahana godu un cieņu aizskarošas ziņas sūtītas arī Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam un citām Latvijas reliģiskajām konfesijām.

Tiesai norādīts, ka, izplatot informāciju par to, ka Barkahans ir melis, tiekot apzināti iedragāta Barkahana kā rabīna reliģiskā autoritāte un vienlaikus arī viņa gods un cieņa sabiedrībā, kas ir īpaši nozīmīgi, lai viņš varētu pildīt rabīna pienākumus un uzņemties tiesības un saistības atbilstoši saistošajiem reliģiskajiem priekšrakstiem. Rabīna gods un cieņa aizskarta gan rakstiski - izplatot ziņas Rīgas sinagogā un darot tās zināmas citām personām -, kā arī ar darbībām, proti, likvidējot viņa lūgšanu vietu un tādā veidā liedzot iespēju lūgties vienīgajā sinagogā Rīgā.

Tiesai tiek lūgts uzlikt atbildētājiem pienākumu atsaukt izplatītās Barkahana godu un cieņu aizskarošās ziņas, izvietojot rakstisku atsaukumu Rīgas sinagogā, kā arī atjaunot likvidēto rabīna lūgšanu vietu agrākajā vietā.