'Radaru projekts' varētu neatbilst SVF memorandam; pretendē ar politiku un IeM saistītie
Foto: DELFI

Lai gan Iekšlietu ministrijas (IeM) izsludinātajā fotoradaru iegādes konkursā it kā pieteikušies desmit pretendenti, tomēr tās ir vienu un to pašu pretendentu dažādas kombinācijas, un to vadībā ir cilvēki, kas saistīti gan ar policiju, gan apsardzi, gan apdrošināšanu. Turklāt nav skaidra šī projekta atbilstība Latvijas memorandā ar aizdevējiem noteiktajam aizliegumam sākt jaunus publiskās – privātās partnerības projektus, svētdien informē TV3 raidījums "Nekā Personīga".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījums atgādina, ka memorandos ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) Latvijas valdība apņemas neuzsākt jaunus publiskās - privātās partnerības projektus un, izņemot četrus bērnudārzus, pārējie projekti ir iesaldēti.

Taču Iekšlietu ministrija šobrīd vērtē 10 potenciālos pretendentus, kuri pēc gada varētu uzstādīt vairāk nekā 100 fotoradarus uz valsts ceļiem. Privātu partneru rokās nonāks to ražošana, uzstādīšana un apkopšana. Valsts īstermiņa būs ieguvēja, jo radaru ieviešana no valsts budžeta neizmaksās ne latu. IeM jau konsultējusies ar Finanšu ministriju un SVF, meklējot iespējas īstenot projektu un nepārkāpt memorandu, un šādas iesējas pastāvot.

"Mēs esam konsultējušies ar Finanšu ministriju par šo jautājumu un arī runājuši ar [Starptautisko] Valūtas fondu. Bet, tā kā te nav ilgtermiņa saistību valstij, respektīvi, mēs neuzņemamies ilgtermiņa saistības, kas ir viens no privātās partnerības sadarbības modeļiem... Tad šinī gadījumā mēs šīs finanšu saistības neuzņemamies, tad mēs esam saskaņojuši, ka šāda iespēja mums ir," raidījumam skaidrojusi Pētersone.

No uzņēmēju attapības atkarīgs, vai valdība nepārkāps solījumu SVF, norāda "Nekā Personīga". Kā norāda raidījums, ja uzņēmēji piedāvās valstij darījumu, ka valstij foto radari nebūs jāīrē, tad formāli vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem netiks pārkāpta. Bet tas ir jāizlemj pašiem pretendentiem.

Ministrija visu atbildību par būtiskiem iepirkuma nosacījumiem novēlusi uz pašu konkursantu pleciem, norāda raidījums. Uzņēmējiem jāpiedāvā līguma termiņš, kārtība kā apstrādās fotoradaru fiksētos pārkāpumus, kā sazināsies ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), kā arī sadalījums par sodu ieņēmumiem starp uzņēmumu un valsti, ziņo "Nekā Personīga". Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone raidījumam paudusi, ka "uzņēmumam ir jānovērtē savi riski par to, cik ilgā laikā viņiem varētu šis te procentuālais sadalījums atmaksāties". Tiesa, kā portāls "Delfi" jau ziņoja, IeM janvāra vidū izsludinātie grozījumi Ceļu satiksmes drošības likumā paredz, ka procentuālo sadalījumu noteiks Ministru kabinets.

Tajā pašā laikā ministrijas vadība atzīst, ka citus variantus, kā iepirkt nepieciešamos fotoradarus, nav meklējusi. Piemēram, iespēja piesaistīt šim projektam Eiropas Savienības līdzekļus nav pat apspriesta. Finanšu ministrija gan norāda, ka ir vismaz divas Eiropas Savienības fondu aktivitātes, kuru ietvaros būtu iespējams realizēt šādu projektu.

Raidījums atgādina, ka šobrīd IeM slēgtā konkursā atlasījusi 10 uzņēmumus, kuri tālāk piedalīsies konkursā par radaru piegādi.

Viena no kandidātiem uzņēmuma "Vitronic Baltica" vadībā ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) ārštata padomnieks, miljonārs Ēriks Teilāns. Viņa pamatdarbs ir Baltijas Apdrošināšanas namā. "Vitronic Baltica" juridiskā adrese Antonijas ielā 23 ir tā pati, kas Baltijas Apdrošināšanas namam. Tur pat reģistrēta 29 miljonus dolāru vērtā "AveLat grupa", kas pastarpināti joprojām pieder Andrim Šķēlem, norāda "Nekā Personīga".

Divi citi iekšlietu ministrijas augsta ranga ierēdņi vada citu pretendentu - apsardzes firmu "Nameks". Viens no tiem ir bijušais iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Grigulis. Viņš bija spiests amatu pamest pēc tam, kad bija zaudējis ministra Mareka Segliņa (TP) uzticību. Strādājis arī Rīgas domes autobāzē un paralēli vada apsardzes firmu, kas apsargā vairākas iekšlietu ministrijas struktūras, "Air Baltic", "Latvijas Krājbanku", Rīgas mežus un daudzus lielus uzņēmumus. Otrs ir bijušais drošības policijas priekšnieks, ģenerālis Jānis Apelis, ziņo raidījums.

Savukārt cita pretendenta uzņēmuma "Selkoms" valdē esot LPP/LC biedrs, bijušais Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā un Latvijas Gaisa satiksmes valdes loceklis Juris Kanels. Uzņēmuma dalībnieku sarakstā ir ieraugāms arī Kandavas novada domes priekšsēdētāja Rolanda Bāreņa vārds, noskaidrojis raidījums.

Šobrīd iepirkumu komisija vērtē 10 iespējamo kandidātu atbilstību atlases nolikumam, informē "Nekā Personīga". Tiem ir jāatbilst vairākām prasībām – piemēram, pašiem ir jāražo mērierīces, tās jāuzstāda un jāveic arī to apkope. Tie uzņēmumi, kuri varēs iepazīties ar tehnisko specifikāciju, tātad varēs piedalīties konkursā, būs zināmi 8.martā.

Taču, kā norāda "Nekā Personīga", izvērtējot konkursā pieteikušos uzņēmumus, iekšlietu ministrija ir gatava mainīt tā noteikumus. Nolikumā skaidri definēts, ka potenciālajiem konkursa uzvarētājiem pašiem jāražo radari. Šobrīd no šīs prasības komisijas vadītāja Pētersone atkāpjas, norādot, ka "mums ir jāsaņem pakalpojumus, mums ir jāsaņem prece". "Ja ar starpnieka palīdzību starpnieks spēj nodrošināt to pašu preci, ko ražotājs, bet par lētāku cenu vai par izdevīgāku piedāvājumu – tas, manuprāt, ir konkurences jautājums," raidījumam paudusi IeM valsts sekretāre.

"Nekā Personīgi" atgādina, ka šobrīd IeM slēgtā konkursā atlasījusi 10 uzņēmumus, kuri tālāk piedalīsies konkursā par radaru piegādi.

Viena no kandidātiem uzņēmuma "Vitronic Baltica" vadībā ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) ārštata padomnieks, miljonārs Ēriks Teilāns. Viņa pamatdarbs ir Baltijas Apdrošināšanas namā. "Vitronic Baltica" juridiskā adrese Antonijas ielā 23 ir tā pati, kas Baltijas Apdrošināšanas namam. Tur pat reģistrēta 29 miljonus dolāru vērtā "AveLat grupa", kas pastarpināti joprojām pieder Andrim Šķēlem, norāda "Nekā Personīga".

Divi citi bijušie IeM augsta ranga ierēdņi vada citu pretendentu - apsardzes firmu "Nameks". Viens no tiem ir bijušais IeM valsts sekretāra vietnieks Andris Grigulis. Viņš bija spiests amatu pamest pēc tam, kad bija zaudējis ministra Mareka Segliņa (TP) uzticību. Strādājis arī Rīgas domes autobāzē un paralēli vada apsardzes firmu, kas apsargā vairākas IeM struktūras, "Air Baltic", "Latvijas Krājbanku", Rīgas mežus un daudzus lielus uzņēmumus. Otrs ir bijušais Drošības policijas priekšnieks, ģenerālis Jānis Apelis, ziņo raidījums.

Savukārt cita pretendenta uzņēmuma "Selkoms" valdē esot LPP/LC biedrs, bijušais Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā un Latvijas Gaisa satiksmes valdes loceklis Juris Kanels. Uzņēmuma dalībnieku sarakstā ir ieraugāms arī Kandavas novada domes priekšsēdētāja Rolanda Bāreņa vārds, noskaidrojis raidījums.

Šobrīd iepirkumu komisija vērtē 10 iespējamo kandidātu atbilstību atlases nolikumam, informē "Nekā Personīga". Tiem ir jāatbilst vairākām prasībām – piemēram, pašiem ir jāražo mērierīces, tās jāuzstāda un jāveic arī to apkope. Tie uzņēmumi, kuri varēs iepazīties ar tehnisko specifikāciju, tātad varēs piedalīties konkursā, būs zināmi 8.martā.

Taču, kā norāda "Nekā Personīga", izvērtējot konkursā pieteikušos uzņēmumus, IeM ir gatava mainīt tā noteikumus. Nolikumā skaidri definēts, ka potenciālajiem konkursa uzvarētājiem pašiem jāražo radari. Šobrīd no šīs prasības komisijas vadītāja Pētersone atkāpjas, raidījumam norādot, ka "mums ir jāsaņem pakalpojumus, mums ir jāsaņem prece". "Ja ar starpnieka palīdzību starpnieks spēj nodrošināt to pašu preci, ko ražotājs, bet par lētāku cenu vai par izdevīgāku piedāvājumu – tas, manuprāt, ir konkurences jautājums," raidījumam paudusi IeM valsts sekretāre.

Portāls "Delfi" jau vēstīja - lai finansētu fotoradaru piegādes konkursa uzvarētāja izdevumus, valdībai iesniegti grozījumi likumā, kas ļaus radaru apsaimniekotājiem saņemt naudu no radaru fiksēto ātruma pārkāpumu sodiem.

Konkurss radaru iegādei tika izsludināts pērnā gada decembra nogalē, bet janvāra vidū Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas ļauj fotoradaru iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu pilnā apmērā uzticēt komersantam, bet ar to saistītos izdevumus Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā segt no radaru fiksēto pārkāpumu naudas sodiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form