Foto: Publicitātes foto
Radiostaciju pārstāvji prognozē klausītāju skaita samazināšanos, ja uzņēmējiem būs jāpērk īpašas licences, lai darba laikā klausītos radio, kā arī bažījas par autortiesību aģentūras AKKA/LAA apetīti licences maksas noteikšanai, liecina aģentūras BNS veiktā radiostaciju pārstāvju aptauja.

Radio pārstāvji neizslēdz kopīga viedokļa paušanu par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās, īpaši sabiedriskajā transportā.

Savukārt autortiesību aģentūra norāda, ka likuma normas par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās ir spēkā jau sen ‒ kopš 1993.gada, taču sabiedriskajam transportam licenču izsniegšana aktualizēta tikai šogad. Piemēram, lai legāli klausītos radio, par vienu taksometru mēnesī jāmaksā 70 santīmu, maršruta mikroautobusā līdz 20 vietām ‒ 1,50 latu, bet par autobusu ‒ 1,70 latu mēnesī. Savukārt darbavietās, iestādēs un birojos maksu nosaka pēc darbinieku skaita, kas svārstās no pieciem līdz 70 latiem gadā.

Latvijas Radio 2 direktors Armīns Ronis prognozēja, ka tas nozīmē būtisku auditorijas samazināšanos, jo radio publiska klausīšanās ir normāls sadzīves paradums, tostarp transportā. un šoferiem patīkot Latvijas Radio 2.

"Man nav juridiskas kompetences, lai to apstrīdētu, taču no morālā viedokļa man tas liekas pretdabiski, jo radio jau maksā gan autortiesību, gan blakustiesību maksājumus par lietojumu. Ja jāmaksā arī klausītājam, tas nozīmē, ka mums ir pakalpojums, kas pēc būtības ir aplikts ar dubultu nodokli," uzskata Ronis.

"Ir ļoti nepatīkami, ka lauku veikalā, kur parasti skan Latvijas Radio 2, pēkšņi klausīsies, kā sīc mušas. Nedomāju, ka lauku veikala ieņēmumi vairojas vai samazinās no tā, ka tur skan radio, tikai zaudējam klausītājus," piebilda Ronis.

"Kurzemes radio" valdes priekšsēdētāja Dace Jamonte aģentūrai BNS atzina, ka radio vienmēr kalpojis kā fons dažādās sabiedriskās vietās. Arī viņa norādīja, ka nosacījums, ka jāpērk licence par radio uzgriešanu publiskās vietās, ietekmēs radiostaciju auditorijas rādītājus.

"Neapšaubāmi, ka visiem ir jāsaņem atlīdzība par savu darbu, tostarp autoriem. Taču jautājums ir – vai ir pareizi iekasēt autoratlīdzību šādi. Manuprāt, AKKA/LAA nosacījumi ir pārāk strikti ‒ loģiskāk būtu ar uzņēmējiem šajā jautājumā meklēt kādu kompromisa variantu," pastāstīja "Kurzemes radio" valdes priekšsēdētāja.

"Radio SWH" valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics arī uzsvēra, ka radio nav tikai mūzika, bet arī oriģinālraidījumi. "Saprotu un atbalstu mūziķu interešu aizstāvību, bet, ja tiek iekasēta nauda jau par radio programmas pārraidīšanu, kurā mēs jau esam nomaksājuši šīs lietas, kurš tad aizstāvēs radio intereses, piemēram, Freda un Ufo kā BB brokastu veidotāju intereses? Kāds par viņiem naudu ievāks, bet radio radošajiem cilvēkiem no tā ne silts, ne auksts," viņš norādīja.

Radio pārstāvji bažījās arī par AKKA/LAA noteikto tarifu samērīgumu.

"Maksājumu samērīgums ir galvenais apspriešanas iemesls. Autortiesību un blakustiesību turētāju alkatība šajā valstī ir pietiekami augsta," neslēpa Ronis.

"Agresīvā nostāja ir vairāk, vairāk, vairāk, un tas jau pieņem tādus haiziviskus apmērus. Negribētos, ka būtu parazitēšanas izjūta. Gribētos, lai tas būtu civilizēti, kā tas pienākas. Šajā gadījumā radio programma arī ir produkts, aiz kura stāv cilvēku darbs un izdoma," teica Šipkēvics.

AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska aģentūrai BNS pastāstīja, ka kopš likuma pieņemšanas 1993.gadā autortiesību pārstāvji vispirms apzinājuši tās nozares, kur mūzika ir būtiska biznesa sastāvdaļa un licencēšanu "nesāka ar kuru pagadās".

"Droši vien, ka sabiedrība tīri psiholoģiski pretojas licenču izņemšanai, jo likums darbojas no 1993.gada, tas nav jaunums. Kāpēc nevarēs klausīties, varēs! Vienkārši ir jāmaksā tiesību īpašniekiem," uzsvēra AKKA/LAA pārstāve.

Publiskā izpildījuma tarifi veidoti, ņemot vērā, kāda loma mūzikai ir konkrētajā biznesa nozarē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!