Biedrība Latvijas izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) norāda, ka no radio iekasēti 110 000 latu gadā, kas ir 13% no visiem ieņēmumiem. Pēdējo gadu laikā radio organizāciju biedrībai iemaksātās summas dramatiski sarukušas.
Savukārt radio staciju īpašnieki un darbinieki laikrakstam nenoliedz naudas plūsmas samazināšanos, gan norādot: lai biedrība paskatās uz to, kas notiek apkārt – arī uz reklāmas tirgu. Ja biedrība vēl tagad ķersies klāt klausītāju ierobežošanai, tiks panākts tieši pretējais – ienākumi LaIPA kasē no radio saruks vēl vairāk, uzskata radio industrijas pārstāvji.
"Izskatās, ka komercsabiedrība ir ieinteresēta tikai pelnīt. Tas, kā tas pašlaik tiek darīts, man nav pieņemami," laikrakstam uzsvēris Valmieras radio direktors Ingemārs Vekteris. "Reketa formā darīt to nav labi."
Radio pārstāvji pauž neizpratni, kāpēc klausītājiem jāmaksā par mūziku, par kuras pārraidīšanu radiostacija jau samaksāja. "Mums ir raidstaciju licence, kas atļauj publiski atskaņot mūziku. Kāpēc vajadzīgi jelkādi ierobežojumi par radio klausīšanos?" neizprot "Radio Skonto" valdes locekle Baiba Ābele.
"Rietumu radio" (Liepāja) žurnālists Lauris Zvejnieks ironizē, ka varētu atskaņot par 50 gadiem vecāku mūziku, par kuru autoratlīdzība vairs nepienākas." Apstrādāsim šādu melodiju ar modernām metodēm, un – aiziet!" iesaka žurnālists, piebilstot, ka vēl viens no risinājumiem būtu atteikties no Latvijas izpildītāju atskaņošanas.
Latgales radio akcionārs Ansis Ataols Bērziņš, kurš ir LaIPA biedrs, arī ir pārliecināts, ka organizācijas prasības ir pārspīlētas.
Latvijas Radio direktors Jānis Siksnis norāda: lai gan viņa pārstāvētā raidstacija ir arī producenti, tomēr vairāk par autoratlīdzības naudu viņu uztraucot iespējamā klausītāju samazināšanās, ko gan vēl rādīšot reitingi.
Turklāt, Sadzirdot sirēnu Latvijā, iedzīvotājiem ir jāieslēdz radio vai televīzija, lai uzzinātu, kas noticis un kā jārīkojas. "Parasti taču radio ziņo par ārkārtas situācijām. Bet ir taču tā, ka strādājot cilvēks var nesadzirdēt sirēnu, jo tā nav ļoti labi dzirdama visos valsts rajonos. Tad atliek radio, bet, ja to darba vietā nedrīkstēs klausīties, tad daudzi tā arī nedzirdēs svarīgos paziņojumus," uzsvēris Siksnis, piebilstot: ja reitingi tiešām liecinās par klausītāju skaita ievērojumu kritumu, radio pārstāvji vērsīsies par valsts drošību atbildīgajās institūcijās, norādot uz iespējamiem riskiem.
Savukārt LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere portālam "Delfi" norādīja, ka Latvija jau kopš 2000.gada ir ieviesusi Pasaules Intelektuālā Īpašuma Organizācijas Izpildījumu un fonogrammu līgumu, kurā ir noteiktas minimālās aizsardzības normas un noteikts, ka izpildītājiem un fonogrammu producentiem (ierakstu kompānijām) ir tiesības saņemt atlīdzību gan par tiešu, gan par netiešu publiskošanu (publisku izpildījumu).
"Pilnīgi visās pasaules valstīs, kurās izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir noteikta aizsardzība, atlīdzība ir jāmaksā neatkarīgi no tā, kādā veidā uzņēmējs izvēlas mūziku izmantot – ieslēdzot radio vai izvēloties atskaņot CD utml.," skaidroja Platpere.
LaIPA jau kopš administrēšanas uzsākšanas 2006.gadā apkopo informāciju no pašiem uzņēmumiem par to, no kāda avota tiek atskaņota mūzika un tikai 1/3 daļa licencēto uzņēmumu izvēlas klausīties radio, ar katru gadu to uzņēmumu skaits, kas izvēlas klausīties radio, samazinās. LaIPA pieļauj, ka uzņēmumi piešķir arvien lielāku nozīmi muzikālajam noformējumam un dod priekšroku pašu izvēlētai un atlasītai mūzikai, nevis tam, ko piedāvā radio stacijas.
"Izmantot radio mūzikas atskaņošanai izvēlas pārsvarā mazie uzņēmumi. Uzņēmumu izvēli neietekmē maksājamās atlīdzības lielums, jo atlīdzība ir vienāda neatkarīgi no tā, no kāda avota mūziku iegūst," skaidro LaIPA pārstāve.
Jau ziņots, ka LaIPA vēlas iekasēt autortiesību nodevu par radio klausīšanos darba vietās un sabiedriskajā transportā. Tas izraisījis sabiedrības un uzņēmumu sašutumu. Piemēram, Rīgas dome paziņoja, ka negrasās pašvaldības budžetā meklēt papildus līdzekļus, lai nodrošinātu iespēju "Rīgas Satiksme" darbiniekiem iespēju iegādāties radio klausīšanās licences, jo šāda prasība no LaIPA puses ir absurda, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra "SKDS" veiktā aptauja apliecina, ka darbinieki birojos, ražotnēs, iestādēs un citās darba vietās atzīst, ka piemērota fona mūzika palīdz ikdienas pienākumu veikšanā un rada gandarījumu par savu darbu. To apliecina 55% aptaujāto respondentu. Savukārt gandrīz trešā daļa jeb 28% aptaujas dalībnieki norāda, ka ilgstošs darbs ikdienā bez mūzikas ātrāk nogurdina un pazemina darba efektivitāti.