Radīta jauna metode putekļu koncentrācijas noteikšanai darbavietā  (6)

Jaunās metodes pamatā ir putekļu izmēra, struktūras un daudzuma analīze ar speciālu iekārtu palīdzību, kas ļauj novērtēt darba vides kvalitāti un izstrādāt rekomendācijas to uzlabošanai.

DDVVI vadītājs Ivars Vanadziņš skaidro, ka putekļu bīstamību nosaka izmērs, forma un to ķīmiskais sastāvs. Visbīstamākie ir tādi putekļi, kuriem ir neregulāra forma, tie ir ķīmiski aktīvi, kā arī nav lieli. "Mūsdienās lielākas bažas rada tieši ļoti sīka izmēra putekļu daļiņas, kas sauktas arī par nanodaļiņām. Atšķirībā no lielāka izmēra putekļiem tās ilgstoši var uzturēties gaisā, savukārt ieelpojot var nokļūt visdziļāk plaušās un tālāk ar asinīm izplatīties pa visu organismu un uzkrāties asinsvadu sieniņās, limfmezglos, smadzenēs, aknās un citos orgānos," norāda zinātnieks.

Analizējot gaisa kvalitāti, paralēli pētīts, kādu ietekmi uz cilvēku atstāj nanodaļiņas. Pārbaužu rezultāti apliecinājuši, ka nanodaļiņu iekļūšana šūnās izraisa paaugstinātu iekaisuma reakciju, kas ilgtermiņā var izraisīt darbinieku saslimšanu ar bronhītu, pneimoniju, kā arī attīstīt putekļu izraisītas slimības, piemēram, bronhiālo astmu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka visaugstākā nanodaļiņu koncentrācija ir darba vidē, kur notiek slīpēšana, pulēšana, metināšana vai krāsošana. Viszemākā koncentrācija ir birojā. Turklāt ražošanas telpās konstatētas putekļu daļiņas ar sarežģītu ķīmisko sastāvu - ar silīcija, mangāna, cinka, hroma un citu ķīmisko elementu klātbūtni.

Ikviens cilvēks var ietekmēt putekļu daļiņu piesārņojuma līmeni gan apkārtējā vidē, gan darba vidē, izvēloties videi draudzīgus materiālus un tehnoloģijas, kā arī ievērojot drošas darba metodes, tādējādi saudzējot vidi, savu un citu līdzcilvēku veselību, uzsver zinātnieki. Piemēram, lai mazinātu putekļu kaitīgo ietekmi uz veselību, eksperti iesaka nodrošināt efektīvu telpu vēdināšanu, jo parastie respiratori neaiztur putekļu nanodaļiņas.