Radošo savienību plēnums norāda uz apdraudējumu Latvijas valsts pastāvēšanai

Ir pienācis laiks atklāti un skaļi runāt par apdraudējumu Latvijas valsts pastāvēšanai, teikts rezolūcijas projektā, par kuru pirmdien Latvijas Nacionālajā teātrī tika diskutēts Latvijas Radošo savienību padomes rīkotajā plēnumā "Vērtības. Kultūra. Nākotne".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pašreizējā situācija kultūrizglītības un mākslinieciskās pašdarbības jomā, pēc plēnuma dalībnieku domām, apdraud latviešu kultūras lepnuma - Dziesmu un deju svētku, grāmatniecības un amatniecības tradīciju turpināšanu, tautas radošā potenciāla atraisīšanu un jaunas, mākslu izprotošas auditorijas izglītošanu. Krīzes apstākļos pieņemot pārsteidzīgus lēmumus, apdraudēta ir arī profesionālās mākslas - teātra, kino, mūzikas, vizuālās mākslas – procesu nepārtrauktība.

Dramatiska ir situācija Latvijas zinātnē, notiek zinātnieku, īpaši jauno, aizplūšana uz ārvalstīm vai citām darbības jomām. Tiek zaudēts valsts intelektuālais potenciāls, kas nav atgūstams. Studiju maksa pieaug neadekvāti Latvijas iedzīvotāju ekonomiskajai situācijai, padarot augstākās izglītības ieguvi atkarīgu no ģimenes materiālajām iespējām

"Mūsu valsts tiek pārvaldīta, ignorējot ilgtermiņa stratēģiju, bez tautsaimniecības programmas, bez atbildības par pieņemtajiem lēmumiem," pauda plēnuma dalībnieki. "Varas partiju attieksme pret Latvijas pilsoņiem ir neētiska, ciniska un divkosīga. Valsts izzagšana ļāvusi šaurai cilvēku grupiņai iedzīvoties, liedzot Latvijā veidoties vidusslānim, kas ir demokrātiskas sabiedrības pamats. Valsts aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda ir lielāks nekā Latvijas gada budžets. Latvijas ekonomiskā neatkarība "de facto" ir zaudēta."

Rezolūcijā arī tiek uzsvērts, ka kultūrai ir ne tikai mākslinieciska, bet arī izglītojoša, ekonomiska un sociāla loma, tā veicina sabiedrības integrāciju, mazina sociālo spriedzi un nostiprina pašapziņu.

Plēnuma dalībnieki uzskata, ka nepieciešams pieņemt likumus un normatīvos aktus par radošo profesiju pārstāvju darbības nodrošinājumu un sociālajām garantijām, nodrošināt likumā noteikto finansējumu zinātnei - 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Rezolūcijā tiek arī pieprasīts "radīt pieejamu bezmaksas augstāko izglītību Latvijas valsts augstskolās, kā arī veicināt jauno speciālistu atgriešanos Latvijā".

Plēnuma dalībnieki arī prasa, sākot ar 2010.gadu, atgriezties pie agrākā Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma modeļa - 3% no tabakas, 3% no alkohola akcīzes nodokļa un 50% no azartspēļu nodevas.

Lai izvairītos no Latvijas grāmatniecības iznīcināšanas, pēc plēnuma dalībnieku domām, steidzamības kārtā grāmatniecības nozarē jāatjauno 5% pievienotās vērtības nodokļa likme. Radošo savienību pārstāvji arī uzskata, ka arī krīzes apstākļos nedrīkst pieļaut valsts un pašvaldības kultūras iestāžu likvidāciju un ēku izpārdošanu bez sabiedriskas apspriešanas.

Rezolūcijā arī ir prasība Saeimai un Ministru kabinetam "izrādīt politisko gribu, reāli saucot pie atbildības tos, kas Latvijas valsti noveduši bankrota priekšā".

"Ir jāpanāk lūzums valdības apziņā - no totālas taupības uz inovatīvām stratēģijām. Suverēnā vara pieder tautai. Mēs nedrīkstam izniekot vēsturisko iespēju veidot un nosargāt pašiem savu valsti," teikts rezolūcijā.

Ja rezolūcijas prasības un valsts noteiktās prioritātes - radoša personība, latviešu valoda un kultūra - netiks respektētas līdz nākamai budžeta izskatīšanai, radošo savienību biedri patur tiesības rīkot pilsoniskās nepakļaušanās akcijas.

Uzrunājot plēnuma dalībniekus, Valsts prezidents Valdis Zatlers atzina, ka "daļa sabiedrības ir morāli degradējusies", aiz mantiskām vērtībām ir pazaudētas garīgās vērtības. Tas, ka arī tagad ir skatītāju pilnas teātru, koncertu un izstāžu zāles, pēc prezidenta domām, liecina par cilvēku vēlmi rast garīgo līdzsvaru, garīgi kompensēt krīzes radītās negācijas.

Prezidents prognozēja, ka arī radošo savienību plēnumu, tāpat kā citus līdzīgus pasākumus, daļa sabiedrības nosauks par "tukšu salmu kulšanu ar rezolūcijas pieņemšanu noslēgumā", kura turklāt ir "slepena spēka interesēs".

Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) aicināja radošo profesiju pārstāvjus nepretstatīt sevi valstij, nemeklēt "grēkāžus" un atstāt prokuratūras ziņā to blēžu izķeršanu, kuri kaut ko ir nelikumīgi privatizējuši.

Dālderis atgādināja, ka pēdējo piecu gadu laikā kultūras budžets ir trīskāršojies, bet vidējā alga kultūras nozarē ir izaugusi no 157 latiem 2004.gadā līdz 438 latiem 2008.gadā.

Ministrs norādīja, ka Kultūras ministrijas prioritātes ir nacionālo vērtību saglabāšana un nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbības nodrošināšana, kultūras pieejamības nodrošināšana visā Latvijā, kultūras budžeta izlietošanas efektivitātes palielināšana, nemateriālās kultūras, tostarp Dziesmu svētku tradīcijas, saglabāšana, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācija un vispārējs kultūras nozares audits.

Dālderis arī atgādināja, ka Valsts kultūrkapitāla fonds tiek finansēts no valsts budžeta, kuru veido nodokļi. Tāpēc kultūras ministrs aicināja padomāt, vai mākslinieki vienmēr godīgi samaksā nodokļus par pārdotajām gleznām, novadītajiem pasākumiem un citiem honorāriem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme aicināja veidot Latvijas nākotni, balstoties uz piecām pamatvērtībām - cieņu, bērniem, zinātkāri, izcilību un iesakņotību.

Pasākumā bija aicināts piedalīties ikviens, kam ir idejas, spēks un varēšana darboties, un tie, kas nav mierā ar to, ka tiek izsaimniekota Latvijas ekonomika, iznīcināta kultūra, izniekota vēsturiskā iespēja veidot pašiem savu valsti.

Latvijas Radošo savienību padome tika dibināta 1988.gadā Rakstnieku savienības paplašinātajā plēnumā kā Radošo savienību Kultūras padome, savukārt 1995.gadā reģistrēta kā profesionālo radošo organizāciju apvienība - Latvijas Radošo savienību padome.

Padomē ietilpst Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Zinātnieku savienība, Mākslinieku savienība, Rakstnieku savienība, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas fotogrāfijas mākslas savienība FIAP, Latvijas Dramaturgu ģilde un Latvijas Arhitektu savienība.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form