1. decembrī paredzētais pedagogu streiks zināmā mērā tiek rīkots kā stihisks protests, jo 26. novembra sarunās ar premjeru Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija gatava parakstīt vienošanos par līdz šim solīto algu paaugstinājumu, tomēr tas nenotika, šodien intervijā Latvijas radio atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzevičs.
Kā uzskata arodbiedrību līderis, nekādi dokumenti netiek parakstīti tādēļ, ka valdība vēlas apmuļķot skolotājus, “pametot kaulu” — 8,24 miljonus latu algu paaugstināšanai nākamgad, bet neuzņemoties saistības.

Turklāt iespējams, ka valdība jūtas personiski aizvainota par to, ka skolotāji tomēr atļāvušies streikot, tādēļ “nedabūs naudu un dabūs reformas”, teica Radzevičs.

Arodbiedrību savienības vadītājs noraidīja pārmetumus, ka LIZDA būtu apmuļķojusi skolotājus, jo visi lēmumi par streiku tikuši pieņemti ar plašu pārstāvniecību no reģioniem.

Radzevičs arī norādīja, ka skaitļus par algu paaugstināšanu neizdomāja arodbiedrība — summas 29 miljoni un 10–12 miljoni latu minējuši Tautas partijas pārstāvji Andris Šķēle, Gundars Bērziņš, Silva Golde.

Kā teica Radzevičs, Tautas partijas (TP) vadības vienošanās ar LIZDA paredz skolotāju algu pielikumu līdz trim minimālajām mēnešalgām 3–5 gadu laikā, tomēr TP nevajadzēja nākt pie varas, ja tā nevar izpildīt Izglītības likuma 53. pants, kas paredz skolotāju algas palielināt līdz divām minimālajām mēnešalgām jau nākamgad, bet tikai groza šo likuma norma.

Arodbiedrību vadītājs uzskata, ka eksprezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīva kļūt par starpnieku valdības un LIZDA sarunās nav slikta, tomēr apšaubīja, vai tas dos kādu rezultātu, ja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau ir paudusi atbalstu skolotājiem, tomēr nekādu panākumu nav.

“Ja visa Latvijas tauta kļūtu par starpnieku [skolotāju] sarunās ar valdību, tad prasības izpildītos,” teica Radzevičs.

Radzevičs noraidīja TP pārstāvja Gundara Bērziņa apgalvojumu, ka skolotājiem streika dienas varētu būt jāatstrādā, jo par to viņi jau nesaņem algu. Tomēr mācību viela skolēniem būs jāapgūst, norādīja arodbiedrību līderis.

Radzevičs īsumā raksturoja arodbiedrību priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta projektam, kas paredz atcelt sociālās apdrošināšanas iemaksas griestus, nesamazināt bezdarbnieku pabalstus, kā arī ieviest progresīvo nodokļu skalu. Kā uzskata Radzevičs, pēdējais priekšlikums netiks atbalstīts tāpēc, ka tas visvairāk skars bagātos cilvēkus, un pie varas esošo labēji konservatīvo valdību atbalsta tieši šī grupa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!