Raidījumā pēta, vai Latvijā var masveidā izvērsties 'dzelteno vestu' kustība
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Piketēt, protestēt, kā arī piedalīties dažādos mītiņos, sapulcēs, nest plakātus, izkliegt lozungus un paust neapmierinātību demokrātiskas valstī ir viena no brīvībām, ko katram garantē Satversme. Tas ir jārespektē, lai arī kādam ne vienmēr tas patīk. Taču likums arī stingri nosaka, kā piketi ir jāpiesaka, ko drīkst un nedrīkst darīt, piemēram, vardarbība ir krimināli sodāma. LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" pirmdien tika vērtēts, cik liela ir varbūtība, ka "dzelteno vestu" aizmetņi Latvijā var pāraugt lielākās kustībās.

Uzdodoties par iespējamiem aktīvistiem, "Aizliegtā paņēmiena" žurnālisti vērsās pie vairākām protestētāju kustībām, kas pēdējā laikā bijušas aktīvas, tostarp sākušas izmantot dzeltenās atstarojošās vestes. Tāpat raidījums uzrunāja vairākus potenciālos kustību līderus.

"Aizliegtais paņēmiens" atklāj, ka Latvijas Krievu savienības un tās atbalstītāji, kurus mēdz dēvēt "ždanokiešiem", pirmie pēc Francijas protestiem uzvilka dzeltenās vestes Latvijā. Iespējams, Latvijā šis maršs no Doma laukuma līdz Rīgas pilij un tad līdz Saeimai palika daudz neievērots, taču Krievijas mediji gan to atspoguļoja viens pēc otra, radot iespaidu, ka arī Latvijā "dzelteno vestu" kustība ir sākusies. Līdz šim Latvijas Krievu savienības skaļākie lozungi bijuši vērsti uz krievu skolu aizstāvību pret reformām, bet šoreiz līdzās šiem jautājumiem arī ekonomiska rakstura prasības – līdzīgi kā Francijā, skaidro raidījumā.

LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", uzdodoties par jaunieti no Latvijas, kuram ir kontakti ar Franciju un "dzelteno vestu" kustību, vērsās pie Latvijas Krievu savienības ar ideju par kopprojektu. Mitrofanovs bija atsaucīgs, gatavs tikties Francijā, bet uz pamatīgāku rīcību neparakstījās: "Mums ir ļoti principiāli, ka viss, ko mēs organizējam, notiek pilnīgi bez vardarbības. Mums ir sadarbība ar policiju, bet mums ir tāda vienošanās, ko mēs nedarām. Tas ir nerakstīts noteikums, kurš tiek pildīts. Un līdz ar to mums nav nekādas nedienas ar policiju, mēs varam droši apgalvot, ka visi tie notikumi notiek miermīlīgi, lai cilvēki var atnākt."

Līdzās Ždanokai un viņas domubiedriem "dzelteno vestu" simboliku Latvijā jau lieto arī citi, ziņo "Aizliegtais paņēmiens". Piemēram, "Nacionālā savienība "Taisnīgums"" ar dzeltenu vesti fonā pērn decembrī pieprasīja ārlietu ministra Edgara Rinkeviča ("Jaunā Vienotība") demisiju, iebilstot pret Latvijas pievienošanos ANO bēgļu paktam. Šajā gadījumā ielās neviens negāja, protesta akcija paredzēta sociālajiem tīkliem ar saukli "Šodien Tava dzeltenā veste ir tava pildspalva un tava taustiņu klaviatūra". Lielu atbalstu gan šī akcija neguva. Arī šo organizāciju nevar saukt par ietekmīgu. Sekotāju skaits – apmēram 1400 cilvēku.

"Aizliegtais paņēmiens" vērsās arī pie kustības līdera Viktora Birzes, uzdodoties par aktīvistiem, kas varētu no frančiem saņemt naudu ''dzelteno vestu'' kustībai Latvijā. Taču Birze bija skeptisks, turklāt neesot cilvēku, kas protestētu: "Par aktīviem cilvēkiem var runāt par dažiem desmitiem, formāli cilvēki ir daži simti, bet tie ir formāli."

Traucējot arī policija: "Pats taču zini, ka Latvija ir ļoti policejiska valsts, te nekad nav bijis kaut kas tāds iespējams. Faktiski vienīgais gadījums bija 13. janvāris. Simboliski, kā saka, visus sašņorēja, iedeva kārtīgus srokus visiem. Riktīgu iebiedēšanas kampaņu uztaisīja. "Es, piemēram, nevaru iedomāties, ka cilvēki varētu masveidā iziet Latvijā ielās. Es šobrīd vienkārši neredzu tam potenciālu. Tam visam. Psiholoģiski."

Līdz ar protestiem Francijā dzeltenās vestes uzvilkusi arī organizācija "Tautas varas fronte". Viņu mājaslapā ir aicinājums cīņai, ir frontes līnijas un pat mobilizācijas štābs. Biedrību ar šādu nosaukumu jau pirms pieciem gadiem izveidoja dziesminieks Kaspars Dimiters. Taču redzamie personāži, kas pārstāv šo organizāciju, piemēram, 20. janvārī dzeltenās vestēs pulcējās Zaķusalā un galvenais no viņiem – Valentīns Jeremejevs.

Atnākot uz LTV raidījumu, dzelteno vesti bija gatavs vilkt viens no partijas "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, kurš pēc neveiksmīgā mēģinājuma izveidot savu valdību nu apstiprinātajai Krišjāņa Kariņa ( "Jaunā Vienotība") valdībai nostājies opozīcijā. Gobzemam šajā nostājā sekojoši vairāki partijas biedri un atbalstītāji, kas pirms valdības apstiprināšanas piketā pulcējās pie Saeimas. Pārāk daudz viņu gan nebija. Līdzās "gobzemiešiem" pulcējās arī Latvijas Krievu savienības biedri, antiglobālisti ar Andri Orolu priekšgalā, Latvijas Centriskās partijas pārstāvji ar līderi Daini Grabovski. Sociālā tīkla vietnē "Facebook" nerimst Gobzemu atbalstoši komentāri, nosodot Artusu Kaimiņu, kurš jauno valdību atbalstījis.

"Aizliegtais paņēmiens", cenšoties noskaidrot, vai būtu iespējams mobilizēt Gobzema atbalstītājus, vērsās pie 22. janvāra piketa organizētājiem. Viena no viņiem ir uzņēmēja Mārīte De Bruin, taču viņa protestam ar dzeltenām vestēm nepiekrīt.

"Aizliegtais paņēmiens" vērsās arī pie Anša Ataola Bērziņa, kurš līdzās vairākiem citiem tika notiesāts pēc janvāra grautiņiem 2009. gadā. Arī viņš bija pamanāms 22. janvāra piketā pie Saeima. Raidījums viņu uzrunāja kā iespējamo stratēģi kustībai, kas sekotu francūžiem. Viņš norādīja uz ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību, bet vēlāk gan pauda, ka grib redzēt nupat izveidoto valdību darbībā - esot "jāstrādā" ar ministriem un jāpiedāvā likumdošanas pilnveides grupas: "Mēģināt šobrīd pa labam."

Francijai līdzīgu agresiju Bērziņš neatbalsta: "Manuprāt, viss ir jādara atbilstoši situācijai. Nu, darīt, taisīt tādu skaļu "teijāteri" tikai taisīšanas pēc ir stulbi. Ir jādara tas, kas attiecīgajā brīdī ir adekvāti. Teiksim, ja ar tevi runā, tad kāpēc vajag lekties."

Source

www.DELFI.lv

Tags

ANO Facebook Francija Kaspars Dimiters Krievija LTV Saeima Satversme Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form