Raidījums, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo, ka nauda mācītaju algu izmaksām pietiek tikai diviem mēnešiem.
LELB Rīgas bīskaps Guntars Dimants svētdien raidījumam "De facto" atzina, ka baznīca patlaban spiesta samazināt savu budžetu par 45% un, iespējams, turpmāk mācītāju uzturēšana varētu būt vietējo draudžu rokās, tāpat iespējams, ka dažiem mācītājiem var nākties pieteikties bezdarbnieku pabalstu saņemšanai.
Pagājušā gada pavasarī kļuva zināms, ka LELB nonākusi finansiālās grūtībās un, būdama viena no lielākajiem zemju un ēku īpašniekiem Latvijā, tā sākusi izpārdot savu mantu. Piedāvājumu listē bija atrodami zemes gabali, ēkas un namīpašumi, kā arī mācītājmuižas. Lai paātrinātu pārdošanas procesu, baznīca pat vērsās pie divsimt sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, aicinot tos ziedot - iegādājoties vai nomājot kādu no īpašumiem.
Kopumā LELB pieder vairāk nekā tūkstots īpašumu 80 miljonu latu vērtībā.
Līdzekļu trūkumu baznīca izjūtot jau kopš Latvijas neatkarības gadiem, taču runas, ka ticīgo naudu tā pazaudējusi dažādos finanšu darījumos, baznīcas pārstāvji noraida. Krīzes laikā esot samazinājies partnerbaznīcu atbalsts, ziedojumu apmērs krities trīs-četras reizes, arī īpašumu tirgus piedzīvo klusumu,
Lai varētu izdzīvot - samaksāt algas garīdzniekiem, realizēt būtiskākos projektus un veikt apsaimniekošanu, nepieciešami aptuveni divi miljoni gadā.
Pagājušajā gadā notikuši tikai desmit darījumi. Turklāt sabiedrībā zināmie cilvēki, pie kuriem baznīca vērsās ar lūgumu iegādāties kādu īpašumu, no piedāvājuma atteikušies.
LELB virsvaldes sekretārs Artis Eglītis raidījumam runas par baznīcas bankrotu dēvēja par pārspīlētām. Pēc viņa teiktā, lai varētu iedzīvināt mācītāju atalgojuma sistēmu un sociālo nodrošinājumu, ņemti kredīti. Lai gan baznīcai ir trīs miljonu latu liels parāds, kredītsaistības nepārsniedzot pat trīs procentus no tā, kas baznīcai pieder.
Kā informē raidījums, LELB joprojām cenšas pārdot kopskaitā 173 īpašumus, par kuriem iecerēts iegūt teju divpadsmit miljonus latu. Daļu no naudas paredzēts ieguldīt garīdznieku atalgojuma sistēmā, bet, kamēr īpašumi nav pārdoti, algas var piedzīvot kārtējo kritumu. Luterāņu mācītāju algas patlaban svārstās no simts līdz četriem simtiem latu, tāpēc daudziem joprojām jāstrādā vairākos darbos, lai varētu nodrošināt savas ģimenes.
Ar finansiālām problēmām baznīca cer tikt galā trīs gadu laikā, bet pagaidām būšot jāatsakās no vairākiem projektiem, tai skaitā neizdos grāmatas un atteiksies no atsevišķiem "jauniešu projektiem".