Raidījums: Bez papildu naudas samaksai par virsstundām slimnīcām draud finanšu krīze
Foto: Shutterstock

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz atcelt mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā normālo pagarināto darba laiku un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā, jaunajai valdībai nāksies atrast papildu16 līdz 19 miljonus eiro, vēstī raidījums “LNT Top10”.

Veselības ministrija (VM) apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, dubultai virsstundu apmaksai nākošgad būs papildu nepieciešami mazliet vairāk nekā 16 miljoni eiro. Savukārt, ja jaunā valdība pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām. Līdz ar to šajā gadījumā virsstundu apmaksai būs jāatrod papildu 19,3 miljoni eiro.

Raidījums skaidro, ka liela daļu slimnīcu vadības kā sliktāko scenāriju nosauc jaunās valdības ultimātu - papildus 19 miljonus eiro virsstundu apmaksai nedot. Tā vietā slimnīcām būs uzdots organizēt darbu bez nepieciešamības likt personālam strādāt virsstundas. Aptaujātie speciālisti norāda, ka slimnīcās nākamā gada otrajā pusē var sākties finanšu krīze. Darbinieku objektīvā trūkuma dēļ nav iespējams iztikt bez virsstundām. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā esošajiem darbiniekiem ir jāsadala trūkstošo 40 ārstu un trūkstošo 45 medmāsu slodzes.

Bažas arī medpersonāla līmenī, ziņo raidījums. Līdz šim, strādājot normālo pagarināto darbalaiku (60 stundas nedēļā līdz 2017. gadam un 50 stundas nedēļā šogad) pat bez samaksas dubultā, medmāsas un viņu palīgi varējuši uzkrāt lielu skaitu stundu un ar parasto stundas likmi nopelnīt vairāk. Ja pēc normālā darba stundu skaita vienā darba vietā samazināšanas līdz 40 nedēļā slimnīcas nespēs maksāt par virsstundām, medmāsas būs spiestas meklēt papildu piepelnīšanos citās slimnīcās, skaidro “LNT Top10”

Savukārt slimnīcas “Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa norādījusi, ka arī ārstiem, kuriem ir divu, trīs un pat četru specialitāšu sertifikāti un kuri, strādājot vienā slimnīcā, līdz šim vienlaikus veica dažādu speciālistu darbus, ar 1. janvāri būs spiesti samazināt darba apjomu, lai iekļautos vienas slodzes 40 stundās. Tas draudot ar vēl garākām pieraksta rindām pie speciālistiem. “Tas nav izdevīgi pacientam, jo rindas tādā gadījumā pagarināsies, tas nav izdevīgi pašam speciālistam, jo, ja viņš vēlas sevi realizēt, tad jāmeklē papildu darbs pie cita darba devēja,” skaidrojusi Liepa.

Jau ziņots, ka šā gada maijā Satversmes tiesa atzina, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par "pagarināto normālo" darba laiku, ir neatbilstoša Satversmei.

ST norādīja, ka Saeima samaksai par "pagarināto normālo" darba laiku joprojām ir noteikusi zemāku likmi nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē.

ST atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.

Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. ST secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā paustajam vienlīdzības principam.

Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra. ST spriedums nav pārsūdzams.

Iepriekš Saeima lēma pakāpeniski atteikties no "normālā pagarinātā" darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017. gada līdz 2019. gadam, bet rezultātā tika noteikts - no 2018. gada līdz 2020. gadam.

Pēc ST sprieduma pasludināšanas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka ST lēmums tiks pildīts un veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS) šīs izmaiņas būs jāietver turpmākajā veselības nozares reformu gaitā.

Viņš arī piebilda, ka ST lēmuma pildīšanas rezultātā problēmas nebūs tik daudz saistītas ar finansējumu, bet gan ar darba roku trūkumu. "Veselības finansējuma pieaugums ir paredzēts, bet būs vēl jādomā, kāda ir ST lēmuma finansiālā ietekme. Katrā ziņā tas neaizkavēs finansējuma pieaugumu mediķu atalgojumam," toreiz uzsvēra Kučinskis.

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju meklēs risinājumu, lai nodrošinātu nepārtrauktu māsu darbu, jo papildu piemaksa par "normālo pagarināto" darba laiku bija risinājums, lai nodrošinātu pietiekamu personālu. "Veselības ministrijai ir piešķirti nopietni līdzekļi mediķu atlīdzības palielināšanai, bet jautājums būs par šo līdzekļu gudru sadalīšanu," iepriekš sacīja finanšu ministre.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Anda Čakša Dana Reizniece-Ozola Māris Kučinskis Ministru prezidents Satversmes tiesa Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form