Cekulē atrodami 30 mm, 76 mm, 100 un 152mm kalibra artilērijas šāviņi. Tie sastāv no metāla korpusa, trotila, šķembām un detonatora. Šāviņš var eksplodēt, ja to silda, zāģē, cenšas atvērt vai vienkārši izkustina no vietas. Šķembas var aizlidot kilometru tālu. Cekulē ir vietas, kur vienā kvadrātmetrā atrodami 15 sprādzienbīstami šāviņi.
Sapieri Cekuli apciemo, ja pašvaldības policija pamana kādu spridzekli vai arī, ja kāds ir savainojies. Reizi gadā sapieri atbrauc arī paši, pārbauda zemes virskārtu un atrastos lādiņus savāc. Krāsainā metāla vācēji no artilērijas lādiņiem nomontē vara sakausējuma rotācijas gredzenus. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka sprādzieni tur nav retums.
"Nekā personīga" rīcībā ir ziņas, ka Cekulē pieejamais trotils ir izejmateriāls spridzekļu izgatavošanai kriminālajām struktūrām. Par sprāgstvielu izplatīšanas ierobežošanu atbild Drošības policija. "Nekā personīga" nesaņēma skaidru atbildi uz jautājumu, kādā veidā šī iestāde ierobežo trotila izplatību. Situācija Cekulē neesot tās prioritāšu sarakstā.
Šī teritorija pieder Stopiņu pagastam. Cekules lauks esot "īsta dārglietu glabātava", tomēr pagasta priekšsēdētājs atdzīst, ka pašvaldība dome nedara neko, lai to iežogotu un apsargātu.
Munīcija Cekule atrodas pie pašas Rīgas robežas, blakus Stopiņiemtur glabāta jau kopš pirmā pasaules kara. Kaujas tehnikas noliktavas uzcēla Latvijas armija, tās vēlāk izmantoja gan padomju, gan vācu bruņotie spēki. Otrā pasaules kara laikā krievu partizāni vācu noliktavas uzspridzināja. Tādēļ 240 hektāru lielā teritorijā trīs līdz piecu metru dziļumā ir pilns ar artilērijas lādiņiem, patronām, dažādām raķetēm un patronu lādēm. Pēc kara beigām Cekules noliktavas izmantoja PSRS armija. 1994.gada sākumā Cekuli pārņēma Latvijas bruņotie spēki, bet jau gadu vēlāk to nodeva vietējās pašvaldības pārziņā. Kopš tā laika Cekulē saimnieko Stopiņu pagasts un krāsainā metāla tīkotāji.