Attēli, ko saņēmis raidījums "Nekā Personīga" ir filmēti slepeni un liecina par to, ka autori ir pabijuši 6 no 8 lapsu un ūdeļu audzētavām, kas darbojas Latvijā. Visās filmēšanas vietās ir atrodami kadri, kas liek apšaubīt, vai dzīvnieki te tiek pienācīgi aprūpēti.
Biedrības ,,Dzīvnieku brīvība,, koordinators Aivars Andersons raidījumam stāstīja, ka viņa biedrība saņēmusi anonīmus materiālus, kuros fiksēti iespējamie pārkāpumi. Pārbaude, piemēram, salīdzinot materiālu GPS datus un audzētavu atrašanās vietas, liekot domāt, ka materiāli ir īstie.
Andersons atzīst, ka bija šokēts, ka "lielākajā daļā Latvijas zvēraudzētavu ir šādas dzīvnieku labturības problēmas".
Iespējams, filmētāji bijuši no kādas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Līdzīgus materiālus starptautiskie aktīvisti nesen iesūtījuši arī žurnālistiem Norvēģijā un Beļģijā. Beļģijā pēc konstatētajiem pārkāpumiem pat nolemts fermas slēgt.
Raidījums norādīja, ka kažokzvēru audzēšana ir ienesīga tautsaimniecības nozare, tā dod darbu vairākiem simtiem cilvēku, un vairāki skati materiālos atbilst Latvijas un arī daudzu citu Eiropas valstu likumiem. Fermās izaudzētie dzīvnieki ir nogalināti ar gāzi vai elektrību un pēc tam nodīrāti, kas notiek likuma rāmī.
Taču, iespējams, ne viss ir kārtībā ar to, kādos apstākļos dzīvnieki tiek turēti to audzēšanas laikā. Veterinārārsts Normunds Fjodorovs raidījumam pauda, ka "iespaids ir graujošs". "Pārņem ļoti dziļa nepatika un šoks. Apskatoties šādu materiālu, ir pilnīgi skaidrs, ka ar dzīvnieku labturību tur nekāda sasaiste nav šādā fermā. Pilnīgi noteikti var redzēt, ka ļoti lielam dzīvnieku skaitam ir hroniskas saslimšanas, kuru iemesls varētu būt hroniskas slimības, iespējams, gaļēdāju mēris. Jo pārlieku daudziem dzīvniekiem ir neiroloģiskas problēmas, kuras ir uzfilmētas. Tāpat arī tipiskās pazīmes, kas liecina par augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, izdalījumiem no acīm, izdalījumiem no deguna un lielam daudzumam ādas bojājumi ar strutojošiem iekaisumiem uz ādas. Tā, ka izskatās, ka kopšana un ārstēšana tur nekāda nav bijusi. Līdz ar to ir pilnīgi saprotams, kāpēc tik liels skaits līķu ir šajos te audzētavu būros, raidījumam auda veterinārārsts.
Zzvēraudzētavas "Gauja AB" valdes priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš piekrita, ka skati ir briesmīgi, bet norādīja, ka "mēs necenšamies un negribam, lai tādos apstākļos dzīvnieki dzīvotu, mēs tajā neesam ieinteresēti".
Lai arī zvēraudzētāji nenoliedz, ka kadri filmēti viņu fermās, taču tūlīt pat aicināja pārliecināties klātienē, ka tie varētu būt bijuši tikai ļoti reti izņēmumi. Absolūtajam vairumam apstākļi esot labi. Daļa dzīvnieku aizstāvju safilmētā esot kadri no izolatora, kur apzināti koncentrēti slimie dzīvnieki.
Zvēraudzētavas ,,Lāčplēsis,, izpilddirektors Ainārs Ludboržs atzīst, ka daži procenti slimību un miršanas gadījumu esot neizbēgami, mēris gan nevienam neesot konstatēts. Šajā zvēraudzētavā dzīvniekus katri dienu apskata ārsts. Tomēr neatkarīgs vetārsts norādīja, no kadriem var noprast, ka dzīvnieki ilgstoši mokās pirmsnāves krampjos vai jau kādu laiku ir daļēji paralizēti, bet atvieglojumu nesaņem.
Audzētāji atzīst, ka dzīvnieku būri pašlaik augstumā par pāris centimetriem tiešām ir zemāki, nekā Eiropas prasībās noteikts. Latvijas likumi gan vēl atļauj nomaiņas termiņu pagarināt uz nepilniem trīs gadiem. Audzētavās to uzskata par muļķīgu prasību un naudas izšķiešanu, kas dzīvnieku apstākļus neuzlabos.
Veckaktiņš skaidroja, ka saskaņā ar ES prasībām būrim jābūt 30 centimetru platumā, 45 centimetru augstumā un 70 centimetru garumā. "Mums ir 36 platumā, 90 garumā, bet nav vis 45 augstumā, bet ir 43," skaidroja Veckaktiņš. Arī Ludboržs norādīja, ka viņa audzētavā "būris pēc kubatūras ir 25-30% lielāks".
Gaujas audzētava gan dzīvnieku labā ieguldījusi prāvākus līdzekļus, iepērkot dārgākus divstāvīgus krātiņus, kas ūdelēm ļaus vairāk izkustēties. Tas būs izdevīgi arī viņu biznesam, jo sadarbībā ar Dānijas zvēraudzētājiem, kas starptautiski ir vieni no ietekmīgākajiem un lielākajiem ražotājiem nozarē, ādas varēs pārdot veiksmīgāk ar īpašu sertifikātu, ka dzīvnieki audzēti labos apstākļos.
Pārtikas un veterinārais dienests, kam jāuzrauga kažokzvēru fermās notiekošais atzīst, ka līdz šim pārbaudes veicis atbilstoši reglamentam – reizi gadā. Un nekādi labturības pārkāpumi nebija konstatēti, savukārt safilmētajos kadros redzams, ka tādi ir. Piemēram, ne visur dzīvniekiem ir brīvi pieejams ūdens dzeršanai, ne visur lapsām ir nodrošināti sprosti ar speciāli ierīkotu vietu, kur tās var paslēpties no cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. Dzīvnieki ar vaļējām brūcēm atrodas būros kopā ar citiem, kuri, instinktu vadīti, var turpināt tos vēl vairāk savainot. Dienests arī aicināja ziņot par iespējamiem pārkāpumiem.
Tagad veterinārā dienesta darbiniekiem vairs neesot lielas jēgas doties inspekcijā uz fermām pārbaudīt kādā stāvoklī ir dzīvnieki, jo to lielākā daļa patlaban jau esot realizēti. Palikuši tikai vaislas eksemplāri, kas ir parasti vislabāk aprūpētie un arī visveselīgākie. Tomēr dienests nolēmis tik un tā pārbaudīt fermas, vismaz noskaidrojot ūdens pieejamību un būru atbilstību labturības normām.
Bet dzīvnieku aizstāvji solās iet vēl tālāk un aicināt sabiedrību piedalīties akcijā "Kažokādas otra puse" - parakstīt likumdošanas iniciatīvu portālā "Mana Balss" par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā un nepirkt un nenēsāt kažokus un apģērbus, kuros izmantotas kažokādas.
Video redzami nepatīkami skati.