Raidījums: ietekmīgākie zemes iznomātāji ir maksātnespējas administratori
Foto: F64

Ietekmīgākie īpašnieki zemēm, uz kurām atrodas daudzdzīvokļu ēkas, ir maksātnespējas administratori, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Viņu pārvaldītajiem uzņēmumiem iegūtā nomas maksa ir garantēts ieņēmums, jo likumdevējs noteicis, ja zemes īpašniekiem un dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas maksu neizdodas vienoties, tad nomas maksa ir 6% no zemes kadastrālās vērtības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā ziņo raidījums, zemes īpašnieku saraksta līderi ir maksātnespējas administratoru pārvaldīti uzņēmumi: "Pilsētas zemes dienests", "Reversed" un "Zemes īpašnieku ģilde". Uz viņu īpašumā esošas zemes atrodas vairāk nekā trīs ar pusi tūkstoši dzīvokļu. Tikai pēc viņiem seko privātpersonu apvienība un Rīgas Grebenšikova vecticībnieku draudze.

Taču atšķirībā no draudzes, kas zemi zem daudzdzīvokļu mājām saņēmusi, atjaunojot īpašuma tiesības, maksātnespējas administratori to ieguvuši mērķtiecīgi, vēsta raidījums. Savukārt nomas maksa - ir viņu ienākumu avots. "Tā ir investīcija, jo ar likumdošanu ir noteikti garantēti ienākumi no nekustamā īpašuma iznomāšanas," raidījumam skaidro Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš.

Tieslietu ministrija piedāvājusi veidu, kā izbeigt šīs piespiedu nomas attiecības. Proti, dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja zemi atpirkt. Šādam lēmumam būs nepieciešams vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku atbalsts. Savukārt cena - pietuvināta tirgus vērtībai. Proti, daudzdzīvokļu namam, kur zemes platība nepārsniedz tūkstoš kvadrātmetrus, izmaksas varētu svārstīties no 200 līdz 800 eiro uz dzīvokli. Savukārt namam, kurā ir tikai 35 līdz 45 dzīvokļi - 1 500 līdz 3 000 eiro.

Šo priekšlikumu atbalsta ne tikai tā izstrādātāji, bet arī ietekmīgāko zemes īpašnieku pārvaldnieks, maksātnespējas administrators Normunds Šlitke: "Labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas. Lai tas vienreiz beidzas taisnīgi, nevis nepārtraukti atgriežas Satversmes tiesā vai Saeimā, vai ministrijās, vai presē, vai pie tiesībsarga ar sūdzībām par šo situāciju kā tādu."

Likumprojekts šobrīd nonācis Saeimā. Taču, visticamāk, tā pieņemšana nebūs raita, vēsta raidījums. "Es to vērtēju kā pusfabrikātu, jo tas atšķiras no tās koncepcijas, par ko mēs debatējām sākumā," neapmierinātību par izstrādāto likumprojektu pauž Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa"). Viņš pieļauj iespēju šo likumprojektu "izbrāķēt un atgriezt Ministru kabinetam, lai viņi strādā tālāk, otrs variants - izmantot to potenciālu, kas ir Saeimai šajā jautājumā, un mēģināt likumprojektu padarīt sakarīgāku".

Tajā pašā laikā Tieslietu ministrijā uzskata, ka kaut arī zemes izpirkšana ir dārga, tā tomēr esot iespēja dzīvokļu īpašniekiem beidzot atbrīvoties no ikmēneša obligātā nomas maksājuma. "Tā ir ļoti populāra frāze no dzīvokļu īpašnieku puses, ka valsts visu šo "ievārīja", valstij par to visu ir jāatrisina, būtu pareizi, ja valsts to visu izpirktu. Protams, ka valsts teorētiski šādu iespēja varētu apsvērt, bet, ja mēs saskaitām, cik tas izmaksātu, tad tie būtu 250 miljoni eiro, kas būtu šo zemju tirgus vērtība. Valsts nevar atrast šādus līdzekļus un, es nedomāju, ka nodokļu maksātāji gatavi investēt šādus naudas līdzekļus zemes izpirkšanas jautājuma risināšanā," norāda Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska. Tādēļ nauda, par kuru zemi izpirkt, būs jāmeklē vien pašiem dzīvokļu īpašniekiem, secina raidījums.

Tieslietu ministrijas aplēses liecina, ka šo iespēju varētu izmantot apmēram 35% procenti dalītā īpašuma dzīvokļu saimnieki.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form