Raidījums: iztērēti jau gandrīz visi neparedzētiem gadījumiem plānotie līdzekļi
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai arī dažāda veida neparedzētiem gadījumiem šogad bija atvēlēti 40 miljoni latu, tie faktiski jau ir iztērēti un iesniegtie pieprasījumi pārsniedz pieejamo naudu, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījums informē, ka Latvija šogad bija ieplānojusi, ka neparedzētiem gadījumiem pietiks ar 13 919 994 latu, plus vēl 26 831 800 latu, kurus piešķir ar Saeimas komisijas lēmumu. Tomēr, pētot, kam un kāpēc šī nauda dota, raidījums secinājis, ka liela daļa atvēlēta nevis, piemēram, plūdu seku novēršanai vai trīnīšu māmiņām, bet gan, lai atgūtu konsolidācijas procesā noīsinātos budžeta līdzekļus.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nedrīkst būt kā kompensācijas mehānismam pēc budžeta konsolidācijas, raidījumam atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne. "Finanšu ministrija, vērtējot pieprasījumus, ir bieži norādījusi, ka ministrijām jāmeklē resursi savu budžetu ietvaros, lai finansētu vienu vai otru pasākumu, vai arī jāmeklē citas iespējas, kā optimizēt savus izdevumus," sacīja Bāne.

Tā, piemēram, Latvijas Basketbola savienības izdevumu finansēšana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jau kļuvusi teju par Izglītības un zinātnes ministrijas tradīciju, norāda "De Facto". Pērn savienībai tika 50 tūkstoši ikdienas tēriņiem, šogad 50 tūkstoši, lai segtu nepareizi aprēķinātos izdevumus pasaules čempionāta rīkošanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Štāla skaidro, ka "basketbola čempionāta U 19 rīkošanai līdzekļi bija piešķirti, bet, lai segtu faktiskās čempionāta izmaksas, kas tika apjaustas tikai uz čempionāta beigām, pietrūka 50 000 latu un tad mēs gājām pēc līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" Tomēr uz jautājumu, ko ministrija darītu, ja likums šādu iespēju nepieļautu, Štāla atbild: "Tad viņi paši meklētu."

Iepriekš atlikts, līdz kļuvis par neplānotu izdevumu, Siguldas bobsleja trases aprīkojums un Rēzeknes augstskolas nepabeigtās ēkas konservācija, norāda "DE Facto". Šī ministrija prasījusi, bet valdība atteikusies no neparedzēto izdevumu kases ņemt naudu skolās lietoto programmatūru licencēšanai.

Pagājušā gada pieprasījumu līdere – Iekšlietu ministrija - kļuvusi pieticīgāka, norāda raidījums. Liela daļa naudas prasīta tiesas spriedumu izpildei un robežas demarkācijas darbiem. Piepeši meklēts un arī atrasts risinājums gadiem ilgajai problēmai ar kravas automašīnu rindas numurēšanu uz Latvijas Krievijas robežas.

IeM valsts sekretāre Pētersone-Godmane "De Facto" pauda: "Tā īpaši mēs ļaunprātīgi nekad neesam gājuši prasīt, aizbildinoties ar to, ka tā ir pamatfunkcija, kurai vienkārši pietrūkst naudas. Ja ir šādas ārkārtas situācijas – tad mēs to pieprasām."

Tomēr, kā norāda raidījums, līdzekļi prasīti arī pamatfunkcijām, piemēram, lai varētu nopirkt skābekļa balonus ugunsdzēsējiem. Šī nauda arī iedota, tikai nevis no neparedzētiem gadījumiem, bet citas budžeta ailes - vairāk nekā 800 tūkstoši latu, informē "De Facto".

"Ministrijas ir radošas savos līdzekļu pieprasījumos, bet tas apjoms, kuru var pieprasīt neparedzamu pasākumu finansēšanai, ir samazinājies, un lēmumi vairāk tuvojas tiem mērķiem, kas ir noteikumos," uzskata Bāne.

Raidījums norāda, ka neparedzēto gadījumu naudas tēriņu līderis ir Labklājības ministrija. Tā uz šī rēķina saņēma 11 miljonus latu ģimenes valsts pabalstu izmaksāšanai. Pabalsti neparedzēti kļuva tai mirklī, kad nespēja vienojoties par iepriekš daudz apspriesto reformu, norāda "De Facto".

Otro vietu ieņem Satiksmes ministrija, kura pagājušajā rudenī sūkstījās par līdzekļiem, kas konsolidēti uz ceļu remonta rēķina. Šogad vairāk nekā deviņi miljoni kompensēti ar naudu no neparedzētiem gadījumiem. Pirmajā trijniekā arī Veselības ministrija, kurai kompensēti seši miljoni latu, kas pietrūka slimnieku ārstēšanai.

Raidījums norāda, ka nākamgad rezerve neparedzētiem izdevumiem būs ievērojami mazāka – tikai 17 miljoni latu. No budžeta plāniem pilnībā ir izņemta krīzes gados ieviestā iespēja piešķirt vēl papildu naudu, lai mīkstinātu konsolidācijas kritienus, atzīmē "De Facto".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form