Foto: DELFI
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputāta Ņikitas Ņikoforova darbība "Parex bankas" pārņemšanas un reorganizācijas izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā nav vēlama, jo var radīt šaubas par debutāta neitralitāti, tāpēc ka viņa tēvs ir "Parex bankas" mazākuma akcionārs, secinājis Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB), izskatot LTV raidījuma "De Facto" iesniegumu par iespējamo interešu konfilktu Saeimas deputāta darbībā.

KNAB norādījis, ka "apstāklis, ka Saeimas deputāts Ņ.Ņikiforovs ieņem parlamentārās izmeklēšanas komisijas par iespējamām nelikumībām "Parex bankas" pārņemšanā un tās restrukturizācijā locekļa amatu, vēl nerada interešu konfliktu". "Interešu konflikts var rasties, ja Ņikiforovam kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklim būs jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas darbības, kas ietekmēs vai varēs ietekmēt "Parex bankas" mazākuma akcionāru intereses, tai skaitā Ņikiforova tēva V.Ņikiforofa intereses," teikts KNAB atzinumā.

Birojs norādījis, ka saskaņā ar likumu "valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte." Bez tam Saeimas deputātu ētikas kodeksa 9.punkts nosaka, ka Saeimas deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu, vēsta raidījums.

Tāpēc birojs secinājs, ka "Saeimas deputāta Ņ.Ņikiforova iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijas par iespējamām nelikumībām "Parex bankas" pārņemšanā un tās restrukturizācijā darbā nebūtu pieļaujama, jo var tikt apšaubīta Ņ.Ņikiforova objektivitāte un neitralitāte".

Pats Ņikiforovs gan neuzskata, ka viņa vēlme darboties komisijā radītu ētiskas dabas konfliktu, vai interešu konfliktu. "Godīgi sakot es neredzu, kā es varu to procesu ietekmēt," sacīja Ņikiforovs, bet vaicāts, vai nesaredz šajā situacijā interešu konfliktu, atbildēja, ka "man vajag paskatīties likumā par interešu konfliktu tad, [..] es diez vai ticu, ka mēs dabūsim kaut kādu tik sensitīvu informāciju, kura varētu ietekmēt tiesas prāvu vai man būtu liela vēlme tos nodot manam tēvam".

Savukārt SC saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovicš raidījumam sacījis: "Nu un tad?" "Redziet, jūs varat izrādīt sižetos un cilvēkiem no tādiem jautājumiem un mājieniem var rasties tāda lieta, bet lūdzu pierādījumus. Nav," sacījis Urbanovičs.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien ievēlēja AS "Parex banka" pārņemšanas un restrukturizācijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļus, no katras frakcijas apstiprinot tajā divus deputātus. Sākotnējais komisijas darba termiņš būs trīs mēneši, ko vēlāk pēc pieprasījuma Saeima ar balsojumu varēs pagarināt.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām "Parex" pārņemšanas un restrukturizācijas procesā" darbosies desmit deputāti. No "Saskaņas centra" komisijā darbosies Jānis Ādamsons, kuru SC pēdējā brīdī izvirzīja Ņikiforova vietā, un Igors Pimenovs, no VL-TB/LNNK - Dzintars Rasnačs un Imants Parādnieks, no "Par labu Latviju" (PLL) – Māris Kučinskis un Andris Šķēle. Savukārt no valdošās koalīcijas komisijā darbosies "Vienotības" pārstāvji Aleksejs Loskutovs un Jānis Reirs un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti Andris Bērziņš (Vidzeme) un Jānis Vucāns.

Komisijas vadītāja amatam neoficiāli minēti divi kandidāti, un labas izredzes šajā amatā nonākt ir Pimenovam, jo par atbalstu viņam, nevis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Reiram varētu nosliekties nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvji komisijā. Tomēr pirmajā komisijas sēdē deputātiem par priekšsēža amatu neizdevās vienoties.

Priekšlikumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju izteica SC. Iepriekš SC deputāti Satversmes tiesā apstrīdēja vairākas Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē kredītiestādes pareju no vieniem īpašniekiem pie citiem. SC uzskata, ka šīs normas ļauj neievērot banku kreditoru interešu aizsardzību.

Kredītiestāžu likuma normas attiecas uz valsts 2008.gadā pārņemto un nu jau sadalīto "Parex banku", kuras bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bankā palikuši vairāku miljonu latu noguldījumi subordinētajā kapitālā. Šie ieguldījumi paliks tā dēvētajā "Parex" sliktajā daļā, nevis jaundibinātajā "Citadele" bankā, kuru valsts plāno pārdot. "Parex" sliktās daļas liktenis aizvien nav skaidrs, zināms tikai, ka tās uzdevums ir atgūt pēc iespējas vairāk "slikto" kredītu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!