Raidījums: Krievija gribējusi ierīkot novērošanas kameras ap Alūksnes ezeru
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pēc Valsts drošības dienesta iebildēm apturēts Alūksnes un Pleskavas projekts, kas paredzēja ieviest novērošanas kameras ap Alūksnes ezeru. Krievija tās esot gribējusi ieviest, jo tas ļautu izspiegot blakus esošo armijas bāzi, svētdien, 31. maijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījuma žurnālistu rīcībā nonākusi informācija par kādu piedāvājumu, ko pirms diviem gadiem saņēmusi Alūksnes pašvaldība. Kāda valsts iestāde, kas Krievijā rūpējas par drošību mežos, gribējusi ap Alūksnes ezeru uzstādīt novērošanas kameras. To serveri glabātos Krievijā un iekārtas apkalpotu firma, kam ir saistība ar Krievijas armijas vienību digitalizāciju. Kā norāda "Nekā personīga", tieši blakus Alūksnes ezeram atrodas Latvijas armijas bāze, ko šīs Krievijas kameras varētu izspiegot.

Projekts būtu tapis īpašā Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmā, ko Latvijā to uzrauga VARAM, Krievijā – kaimiņvalsts ekonomikas ministrija.

Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežvietis atturējās saukt vārdā konkrētu pašvaldību, kurā piedāvāts izveidot ap ezeru novērošanas kameras. Taču "Nekā personīga" izdevies noskaidrot, ka aizdomīgo projektu gribēja veidot Alūksnes pašvaldība sadarbībā ar Pleskavas reģiona valsts institūciju "Meža ugunsdrošības centrs". Tehnikas uzstādītājs būtu kāda firma no Krievijas. Kameras ļautu sekot līdzi tam, kas notiek ezerā. Un tās varētu redzēt arī ezera otru krastu. Tur atrodas nacionālie bruņotie spēki

"Es atturēšos saukt vārdā konkrētu pašvaldību, bet VDD mēs neuzskatām, ka no pretizlūkošanas riska aspekta ir pieļaujams tas, ka no mums nedraudzīgas valsts ir iespējams "onlainā" iegūt informāciju par mūsu valstī notiekošiem procesiem. Var būt dažādu veidu ezeri un ezeru krastos var būt dažāda veida infrastruktūras celtnes un tamlīdzīgi. Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Šajā gadījumā mūsu rekomendācija bija šo projektu neīstenot, jo pretizlūkošanas riskus vērtējām kā pārāk augstus," sarunā ar raidījumu sacīja Mežvietis.

To, ka šāds piedāvājums izteikts no Krievijas puses, raidījumam apstiprina Alūksnes mērs Artūrs Dukulis (ZZS). Viņš stāsta, ka 2018. gadā viesi no Krievijas domniekiem demonstrēja prezentāciju kā Krievijā darbojas novērošanas kameras, kas tiešraidē seko, vai neizceļas ugunsgrēki. To šim centram nodrošina privātfirma no Krievijas "Formoza servis".

Domnieki uzklausījuši piedāvājumu uzstādīt kameras ap Alūksnes ezeru, lai varētu sekot līdzi atpūtniekiem. Domei iecere sākumā šķitusi interesanta. Pārrobežu projekta summa bijusi rēķināta starp 340 un 380 tūkstošiem eiro.

Kā vēsta "Nekā personīga", "Formoza servis" ir izsniegta Krievijas federālā drošības biroja (FSB) licence darbam ar valsts noslēpumu. Zināms, ka Krievijas puse ļoti gribējusi, lai projektam Alūksnē tiktu piesaistīts tieši šis uzņēmums. Tas nozīmē – serveri, kas glabātu tiešsaistes kameru safilmēto, varētu atrasties Krievijas pusē. Kā raidījumam apliecina sarunas dalībnieki – Krievijas pārstāvji bijuši diezgan uzstājīgi, ka Alūksnei projekts patiešām nepieciešams.

"Nekā personīga" žurnālisti noskaidrojuši, ka potenciālais kameru uzstādītājs uzņēmums "Formoza servis" piedalījies Krievijas aizsardzības ministrijas sistēmu digitalizācijā – vairāk nekā 50 objektos dažādos Krievijas reģionos – sadarbībā ar uzņēmumu "Воентелеком" jeb "Armijas telekoms" ieviestas digitālo telekomunikāciju iekārtas. Vēl izstrādāta drošības sistēma Pleskavas lidostā, ko nevarētu veikt bez Krievijas puses specdienestu iesaistes.

Viens no kompānijas "Formoza servis" lielākajiem projektiem – "Лесохранитель" jeb "Mežsargs". 30 Krievijas reģionos sadarbībā ar Krievijas telekomunikāciju gigantu "Megafon" uzstādītas 800 īpašas izšķirtspējas kameras, kas spēj pamanīt mežu ugunsgrēkus. Vienas kameras redzamības rādiuss esot 35 kilometri. Sistēma ir pieslēgta ugunsdzēsējiem un citiem sevišķajiem dienestiem. Sistēma darbojas Krievijas pusē visos apgabalos, kas robežojas ar Baltijas valstu robežām. Kā pilotprojekts tas ieviests arī Bulgārijā.

Alūksniešiem Krievijas puse solījusi, ka kameru sistēmu ap ezeru arī varētu saslēgt ar mūsu valsts ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem. Tas nozīmētu, ka kameru uzstādītājiem būtu iedota tieša piekļuve Latvijas iekšlietu struktūru sistēmām – glābējiem, policijai, arī ātrajai palīdzībai. Alūksnes novada pašvaldības aģentūras ALJA, kas apsaimnieko ezera teritoriju, direktors Māris Lietuvietis atceras, ka ar kompānijas pārstāvjiem jau spriests, kur kameras varētu izvietot. Apsvērta arī iespēja izmantot Valsts meža dienesta torni. Bet tālāk par ideju neesot tikuši.

"Nekā personīga" zināms, ka vismaz divas kameras bija plānots izvietot Alūksnes ezeram blakus esošās Latvijas bruņoto spēku kājnieku skolas un Zemessardzes štāba tuvumā. Tajās varētu redzēt autoceļu, kas pieved pie armijas objekta. Tas kameru uzraugiem un servera glabātājiem tiešsaistē 24 stundas nodrošinātu iespēju vākt informāciju par armiju un zemessardzi. Ja nepieciešams – imitēt kādu negadījumu, lai redzētu armijas reakciju un rīcības plānus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form