Raidījums: Krievijas kodolspēkos kustības nav novērotas
Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudi rietumiem nestāties ceļā Krievijas iebrukumam Ukrainā un pavēle izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos, ir būtisks faktors, kas attur NATO valstis no plašākas palīdzības sniegšanas Ukrainai. Vienlaikus Krievijas kodolspēkos kustības nav novērotas, svētdien, 13. martā, vēsta LTV raidījums "de facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Neraugoties uz ukraiņu apšaudēm no gaisa, NATO valstis nav gatavas noteikt Ukrainā no lidojumiem brīvu zonu. Arī Polijas kaujas lidmašīnu piegāde Ukrainai nav saņēmusi ASV saskaņojumu. Rietumvalstīs noteikti patur prātā Putina izteikumus par īpašā kaujas dežūras režīma izsludināšanu Krievijas armijas stratēģiskajos atturēšanas spēkos jeb kodolspēkos.

Krievijas kodolieroču spēkos ir vairāki gatavības līmeņi. Iztulkot Putina frāzi nav vienkārši. ANO Atbruņošanās pētniecības institūta pētniekam Pēvelam Podvigam, kurš specializējas Krievijas kodolieročos, ir vismaz pāris minējumi, ko Putina pavēle nozīmē.

Piemēram, Krievija uz drošākām vietām varētu pārvietot starpkontinentālās raķetes un atomzemūdenes, paslēpjot tās attiecīgi mežā vai jūrā. Savukārt lidmašīnām varētu tikt piegādātas bumbas. Taču nekas no šī neesot novērots.

"Svarīgākais ir tas, ka nekas tāds nav noticis. Tie būtu ļoti uzskatāmi soļi, un īpaši ASV būtu to redzējušas satelītos. Tas pats attiecas arī uz ne-stratēģiskiem kodolieročiem, ko var nogādāt līdz mērķim ar tuvāka rādiusa raķetēm: "Iskanderiem" vai spārnotajām raķetēm. Ikdienā šie kodolieroči neatrodas tuvu piegādes sistēmām. "Iskanderi" neklīst apkārt ar piestiprinātām kodolgalvām, tās visas ir noliktavās. To pārvietošana būtu redzama, un mēs to neesam redzējuši," saka Podvigs.

Taču Putina pavēle varēja nozīmēt arī ne tik bīstamas lietas, piemēram, rīcību, lai Krievijas kodolieroču vadības un kontroles sistēmu padarīt mazāk ievainojamu no ārpuses vai lai palielinātu dežūrējošo cilvēku skaitu.

"Šāda darbība nebūtu gatavošanās uzbrukumam. Tas ir gandrīz kā aizsardzības gājiens, lielākoties neredzams no ārpuses. Bet Putina politiskais vēstījums, kas bija svarīgs, kas bija centrālais elements, bija – jūs nemaz nedomājat par uzbrukšanu mums," skaidro pētnieks.

Cik zināms, Krievijai noliktavās ir ap diviem tūkstošiem stratēģisko un taktisko kodolgalviņu. Kaujas gatavībā ir tikai starpkontinentālās un zemūdeņu raķetes, bet ne taktiskie kodolieroči, ko var pielietot mazāka mēroga konfliktā.

Pamatā kodolieroči Krievijas militārajā doktrīnā ir domāti pretuzbrukumam, ja Krievijai kāds uzbruktu ar kodolieročiem. Taču Krievija var arī pati veikt pirmo triecienu, ja uzskata, ka tās eksistence ir apdraudēta.

"Mēs nezinām pārāk daudz diemžēl par to, kas ir lēmuma pieņēmēji. Sistēmas protokols bija veidots tā, lai aizsargātu no viltus trauksmēm, sasteigtiem vienas personas lēmumiem," skaidro Podvigs.

Krievijas kodolieroču speciālists Igors Sutjagins, kuru krievi notiesāja par spiegošanu britu labā un 2010. gadā kopā ar Sergeju Skripaļu un citiem apmainīja pret krievu spiegiem, pirms gadiem 20 rakstījis, ka kodolieroču palaišanai vispirms nepieciešams signāls no brīdināšanas sistēmas, ka Krievijai tiek uzbrukts. Tad virspavēlnieks, šajā gadījumā Putins, pieņemtu lēmumu, rekomendācijas prasot aizsardzības ministram un ģenerālštāba priekšniekam, attiecīgi Sergejam Šoigu un Valērijam Gerasimovam. Turpretim, ja Krievija pati izdomātu uzbrukt, tad prezidentam un aizsardzības ministram būtu jāpavēl šādu signālu ģenerēt. Taču šī kārtība var būt arī novecojusi.

"Mans minējums ir, ka tehniski drošības pasākumus var apiet, bet tajā pašā laikā tas process paredz diezgan daudzu cilvēku iesaisti, ieskaitot aizsardzības ministru un ģenerālštāba priekšnieku. Nav tā, ka ir poga, kuru viens piespiestu, un raķete paceltos," stāsta eksperts.

Daudzi analītiķi pašlaik neredz vajadzību Putinam karu Ukrainā pārvērst par kodolkaru. Tiesa, daudzi arī negaidīja, ka viņš šo karu vispār sāks.

ASV Baltā nama Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinsa šonedēļ, uzstājoties Kongresā, pauda, ka kodolieroču piesaukšana no Putina puses varētu būtu domāta, lai atturētu rietumus no papildus palīdzības Ukrainai: "Putins, iespējams, ir pārliecināts, ka Krievija var militāri sakaut Ukrainu un grib novērst to, lai rietumu palīdzība nosvērtu balansu par labu Ukrainai."

Jau vēstīts, ka Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka NATO pārskatīs savu pozīciju neiesaistīties konfliktā Ukrainā gadījumā, ja Krievija pielietos ķīmiskos ieročus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā ANO ASV Krievija LTV NATO Polija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form