Latvijā joprojām ir cilvēki, kuri PSRS laikā uzdrošinājās nepiekrist komunistiskajam dzīves standartam un tādēļ tika atzīti par psihiski slimiem, bet vēl tagad – 22 gadus pēc impērijas sabrukuma – ikdienā turpina izjust PSRS represiju sekas, jo viņiem politisku apsvērumu dēļ noteiktās diagnozes nav noņemtas, svētdien ziņo “TV3” raidījums "Nekā Personīga".
Daudziem cilvēkiem tolaik noteiktā diagnoze - šizofrēnija - viņiem ir palikusi uz mūžu. Raidījums vēsta, ka Lietuva un Igaunija, piemēram, politisku iemeslu dēļ noteiktās diagnozes saviem bijušajiem disidentiem noņēmusi jau pirmajos neatkarības atjaunošanas gados. Bet Latvijas politiķi atzīst, ka par to vienkārši bijis piemirsts.
"Nekā Personīga" represētais Ģederts Melngailis demonstrējis gan represētā gan nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības, kas it kā liecina, ka PSRS laika politiskā krimināllieta pret viņu vairs nav spēkā. Tomēr viņam noteiktā garīgi slima cilvēka diagnoze esot palikusi un tas liedz Melngailim ieņemt virkni profesiju vai saņemt autovadītāja apliecību.
Raidījums norāda uz Okupācijas muzeju, kas domā, ka Latvijā varētu būt ap 50 šādu represēto personu.
Kad pēc "Gaismas akcijas", kuras mērķis bijis brīvajai pasaulei pastāstīt par notikumiem aiz "dzelzs priekškara", viņš, kā arī Lidija Doroņina - Lasmane aizturēti. Melngaili čekisti nodevušo psihiatru rokās un viņš ieslodzīšana klīnikā Rīgā un pēc tam izsūtīšana uz Blagoveščensku PSRS tālajos austrumos. Vēl "Stūra" mājā viņam draudējuši, ka apstākļi tur būs briesmīgi, bet bijis vēl šausmīgāk. Sanitāri bijuši ieslodzītie no blakus esošā cietuma. Kā medicīniska rakstura soda mērs ik pa laikam injicēts kāds brūni eļļains preparāts.
Klīnikā viņš pavadījis piecarpus gadus. Pēc visa pārciestā viņš līdz galam tā arī nav reabilitēts, viņam ir zviedru ārstu atzinums, ka psihisku slimību nav, bet Latvijā diagnoze saglabājas. Un tā viņu ietekmē joprojām - iepriekšējā dzīvokļa saimnieks, uzskatot par traku, centies atbrīvoties no īrnieka, un arī Rīgas dome, ierādot jaunu, tā arī nav parūpējusies par solījumu to izremontēt, vēsta raidījums.
Raidījums atzīmē, ka citi cilvēki ar līdzīgu likteni nestāsta par saviem gadījumiem, samierinās un klusu pacieš to, ka kopš Augstākās Padomes laika Latvijas parlaments tā arī nav spējis problēmu atrisināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
