Raidījums: Latvijā top mobilo telefonu rīki Covid-19 kontrolei
Foto: Shutterstock

Covid-19 krīzē nu jau ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā. Valstis gan kopā, gan atsevišķi strādā pie jaunu mobilo telefonu aplikāciju un citu rīku izrādes, kas ļautu uzraudzīt izolācijā esošos un atrast saslimušo kontaktpersonas. Arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, svētdien vēsta LTV raidījums "de facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29. martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis, norāda raidījums.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs LTV atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu – kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt – noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.

To atzīst arī “LMT” viceprezidents Ingmārs Pūķis: “Tur ir jānodala tas, teiksim, Holivudas filmu efekts, ko rāda filmās, ka līdz pāris metru precizitātei zina, kur cilvēks ir, no tā, kā tas ir reāli dabā.” Viņš skaidro – var redzēt, kuras bāzes stacijas rādiusā cilvēks atrodas, kas var būt arī pārsimt metru, taču ne konkrētu vietu."

15. aprīlī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb STRATCOM pārstāvji Veselības ministrijā un Iekšlietu ministrijā rādīja pirmo testa versiju rīkam ar kuru jau efektīvāk varētu kontrolēt izolācijā un karantīnā esošos. Tas paredz uzklikšķināt uz saites, kuru atsūtītu vairākas reizes dienā negaidītā laikā, vienlaikus prasot uzņemt un nosūtīt savu pašbildi. Klikšķināšanā uz šādas saites ļautu izvairīties no aplikācijas ielādēšanas telefonos.

Latvijā pie tā strādā vairāki uzņēmumi, ieskaitot “LMT”, kur pirmos kodus no Vācijas kolēģiem saņēma jau nedēļā pirms Lieldienām. Aplikācijas pamatā - “bluetooth” jeb bezvadu tehnoloģija, kas ļauj savienoties dažādam tuvu esošām ierīcēm. “Teorētiski “bluetooth” zina, kādā attālumā ir cita telefona ierīce, un šobrīd Eiropas mērogā tiek būvēts risinājums, kurš varētu būt anonīms. Uz mana telefona saglabātos anonīmi identifikatori, kam es esmu bijis pārāk tuvu, pārāk ilgi,” skaidro Pūķis. Ja kāds no šīs aplikācijas lietotājiem saslimtu, tad citi šīs aplikācijas lietotāji, ja viņu ceļi krustojušies, saņemtu ziņu, ka jāveic pārbaude.

Metodes, kādas pielieto Ķīnā ar ļoti plašu iedzīvotāju izsekošanu, Latvijā diez vai būtu iespējamas, norāda arī STRATCOM. “Mēs diezgan skaidri redzam atšķirību, kā demokrātiskā valstī tam būtu jāattīstās, un kā autoritāras valstis, ka ļoti labprāt izmanto šādus te risinājumus, manuprāt tas nav pareizi,” saka STRATCOM direktors Jānis Sārts. Turklāt pēc šīs pandēmijas beigām datu vākšanai jāpieliek punkts. Vēl vairāk – Datu valsts inspekcijā norāda, ka jāizdzēš arī uzkrātie dati, ja vien tie nav animalizēti, un nepieciešami, piemēram, pētniecībai.

Ar savām vadlīnijām, kā šādas aplikācijas būtu jāizmanto un kā jāsargā to darbības laikā ievāktas ziņas šonedēļ klajā nāca arī Eiropas Komisija. Šo dokumentu gaidīja arī Latvija, lai sapratu, kā tālāk rīkoties, uzsver LTV.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 ASV Eiropas Komisija Jānis Sārts LTV NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form