Raidījums: pašvaldības uz laiku ieviesušas ierobežojumus kapa vietu ierādīšanas kārtībā
Foto: Shutterstock

Pēc Satversmes tiesas lēmuma aizliegt pašvaldībām noteikt maksu par kapa vietu ierādīšanu, kad aizsaulē aizgājis tuvinieks, vairākās pašvaldības, to vidū Rīgā un Ķekavas novadā šobrīd noteikti ierobežojumi - nevar rezervēt trīs un četras kapavietas, dažviet netiek ierādīta arī kapavieta pašvaldībā nedeklarētām personām, svētdien ziņo raidījums LNT Top10.

Satversmes tiesas secinājums, ka kapa vietu ierādīšana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome tiesīga noteikt samaksu, kopumā skāris aptuveni 80 pašvaldības. Līdz ar 6. martu, kad lēmums stājās spēkā, pašvaldības to fiksē arī savos saistošajos noteikumos, taču lēmums radījis arī vairākus neskaidrus jautājumus.

Piemēram, mirušā cilvēka tuvinieks organizē kapa vietu ne tikai vienam apbedījumam, bet bieži vēlas, lai tam ierāda vietu vairākām – līdz četrām vietām. Satversmes tiesa neskatīja jautājumu par šādu kapa vietu rezervāciju, bet vai uz šādiem gadījumiem attiecas tiesas lēmums, esot juristu ziņā interpretējams jautājums.

Šaubas par to, vai tiešām jāatceļ visas maksas, ir Rīgas pašvaldībai. "Pašvaldībai pienākums nodrošināt vienvietīgu, bet divvietīga, trīsvietīga, četrvietīga - tā ir ekstra. Vai mēs drīkstam iekasēt naudu, jo vietas sagatavošana arī prasa līdzekļus, ko pašvaldība tērē ik gadu? Maksa sastāda lielu daļu no kapsētas pārvaldes ienākumiem," neizpratnē ir Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).

Atceļot maksas, tiks radīts gandrīz pusmiljona eiro robs Rīgas pašvaldības kapu uzturēšanas budžetā, kas nozīmēs prasīt lielāku dotāciju no pašvaldības budžeta. Raidījumā atzīmē, ka Rīgā kapa vietas bija vienas no dārgākajām valstī - no 141 eiro līdz 1058 eiro.

Pašvaldībās norāda - aizliedzot noteikt maksu, jo sevišķi lielākās pašvaldībās, kam jārēķinās ar kapu deficītu, ir atņemts ierocis, lai ierobežotu pārmērīgu kapu rezervēšanu. Ja maksu nevar noteikt, ir jāizstrādā attiecīgi kapa vietu piešķiršanas nosacījumi, atbildot arī uz jautājumiem, kā novērtēt, cik pamatoti pieprasītas vietas. Kamēr kritēriju nav, Rīgā šobrīd tiek piešķirtas ne vairāk kā divas kapa vietas.

Šādu praksi pašlaik piemēro arī Ķekavā, kuras kapos, iespējams, līdz pat vasarai nevarēs tikt pie iepriekš aktīvi pieprasītām trīs vai četrām kapa vietām. "Lai nerastos tādas situācijas, ka cilvēks, kaut arī ļoti labi apzinās to, ka viņam nav neviena tuvinieka, ko tur vajadzētu apbedīt, lai neaizņem tukšas, liekas kapavietas. Lai nerastos precedenti, kā ir izskanējis Rīgā, ka mēģina vietas tirgot," tā LNT Top10 skaidro Ķekavas novada pašvaldības īpašuma pārvaldes vadītājs Edgars Melnieks.

Līdz ar maksas atcelšanu Ķekavas kapos kādu laiku zemes klēpī varēs guldīt tikai deklarētos iedzīvotājus, bet nevarēs apglabāt novadā nedeklarētas personas. Iepriekš šādos gadījumos bija noteikta maksa 408 eiro līdz 816 eiro. Šo iespēju izmantoja daudzi, piemēram, lai dzimtenē guldītu iepriekš ārzemēs dzīvojošu radinieku. Kopējā skāde pēc visu maksu atcelšanas bagātajai pašvaldībai neesot pārāk liela – ap 26 tūkstoši eiro.

Tiesībsargs ir pārliecināts, ka Satversmes tiesas lēmums liegt piemērot maksu par kapa vietu ierādīšanu attiecas arī uz vairāku kapa vietu rezervēšanu. Vides un reģionālās attīstības ministrijā, kurai pērn izveidota darba grupa, lai izveidotu vienotu dokumentu par kapu apsaimniekošanu, norāda, ka runa varētu būt par metodiskiem materiāliem. Tuvāko divu nedēļu laikā varētu tikt sasaukta darba grupas sēde, kur skatīs neskaidros jautājumus, skaidro raidījumā.

Tikmēr Latvijas pašvaldību savienībā jau domā par citiem veidiem maksas noteikšanai par vairāku kapavietu ierādīšanu. Ja darba grupā no VARAM puses neizskanēs iniciatīva pašiem šo jautājumu risināt, pašvaldības norāda, ka varētu būt runa arī par grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām.

Par notiekošo ap pašvaldību kapu maksām ar raizēm raugās Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca - tās stratēģija paredz tās pārraudzītās kapsētas pakāpeniski nodot pašvaldībām. Ir, kas atsaucas, bet ir – kas to nevēlas darīt un ja šīs pašvaldības vēl nevarēs iekasēt maksas, tad pierunāt pārņemt kapsētas būs daudz grūtāk. Līdz šim pārņemtas ap 20 kapsētas, bet baznīcas pārraudzībā vēl palikušas vairāk nekā 100 kapsētas. Satversmes tiesas lēmums uz baznīcas kapiem neattiecoties, jo tie ir privātīpašums, norāda raidījumā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Rīgas dome Satversmes tiesa Tiesībsargs Valsts kontrole VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form