Raidījums: politiķi nezina kā pārtraukt uzņēmēju vieglo peļņu no piespiedu nomas maksas par zemi zem ēkas
Foto: Publicitātes foto

Liela daļa rīdzinieku, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās, šobrīd maksā par 90.gados politiķu pieļautu kļūdu, svētdien ziņo raidījums "Nekā personīga".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dalot mantiniekiem īpašumus, izveidojās juridisks absurds - zeme zem turpat 850 ēkām nepiederēja mājas iemītniekiem un nu šie zemes īpašumi nonākuši vairāku uzņēmēju rokās, kuri saredzējuši kā labi nopelnīt un klusu sakārtojuši likumus, kas to nodrošina.

Tieslietu ministrijā sola atrast veidu kā iedzīvotājus pasargāt no nesamērīgi augstām piespiedu nomas maksām. Bet pagaidām zelta receptes nevienam no politiķiem nav, secina raidījums.

Pļavnieki, Purvciems, Imanta, Ziepniekkalns. Pirms kara tur bija pļavas un zeme piederēja privātīpašniekiem. Padomju laikos galvaspilsēta izpletās un te sabūvēja daudzdzīvokļu mājas, bet  deviņdesmitajos gados šos īpašumus atdeva to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Daudzi no viņiem zemes pārdevuši uzpircējiem, jo neredzēja iespēju kā ar īpašumu nopelnīt.

Rīgā kopumā ir 310 000 dzīvokļu, aptuveni puse - 140 000 atrodas mājās, kas būvētas uz privātas zemes. Pēc Valsts Zemes dienesta datiem var redzēt, ka pēdējos gados notikusi aktīva zemju uzpirkšana un tā nonākusi atsevišķu privātfirmu rokās.

"Pēdējo 2-3 gadu laikā ir notikuši pietiekami aktīvi darījumi, kas nozīmē, ka šī zeme ir likvīda un ar to ir izdevīgi veikt darījumus un mēs redzam to, ka 60% no tiem gadījumiem kad zeme un ēka pieder dažādiem īpašniekiem, 60% gadījumu šī zeme ir mainījusi īpašnieku," norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

Raidījums secina, ka privātfirmas ir uztaustījušas labu biznesa nišu - iekasē no iedzīvotājiem piespiedu nomas maksu. To aprēķina no dzīvokļa platības un zemes kadastrālās vērtības. Vieniem noma ir daži santīmi, citiem pat vairāk nekā lats par vienu kvadrātmetru. Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un pirms gada Satversmes tiesa ar savu lēmumu nostājusies privāto zemju īpašnieku pusē. Ja viņi ar dzīvokļu īpašniekiem nespēj vienoties par abiem pieņemamu nomas maksu, to nosaka 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Piemēram, kādā ēkā Imantā iedzīvotājiem atkarībā no dzīvokļu lieluma ceturksnī nomā iekasēti no 50 līdz pat 130 latiem. Viņiem turklāt bija jāmaksā arī par zemi, uz kuras atradās tās īpašniekam piederoša privātā auto stāvvieta. Tikai pēc gariem strīdiem ar apsaimniekotāju, nomas maksa par zemi zem autostāvvietas no iedzīvotāju rēķiniem izņemta, norāda raidījums.

Lielākie zemju īpašnieki Rīgā ir Grebenščikova vecticībnieku draudze ar 30 hektāriem un Latvijas Universitāte ar 17,6 hektāriem. Līdzās īpašniekiem, kas apsaimnieko savus vēsturiskos īpašumus radušies jauni. Trešais lielākais zemju īpašnieks ir AS "Pilsētas zemes dienests" ar 17,3 hektāriem. Kopā 43 īpašumi dažādās Rīgas vietās – Purvciemā lielveikala "Minska" rajonā, ne tās mazākās ēkas Ziepniekkalnā Ozolciema ielā, arī Zolitūdē. Bet viens no apjomīgākajiem ir īpašums starp Valdemāra ielā. Uz tā atrodas 7 daudzdzīvokļu mājas.

"Normunds Šlitke pirms sešiem gadiem gribēja privatizēt Rīgas namu pārvaldes. Plāns neizdevās. Šobrīd viņš ir maksātnespējas administrators, kurš uz prokūras pamata darbojas AS "Pilsētas zemes dienests". Firmā esot apvienojušies vairāki zemju īpašnieki. Ieguldījuši firmā arī savas zemes. Akcionārus Šlitke neatklāj, bet to skaits augot. Uzņēmēji mudina iedzīvotājus saprast, ka jebkurš īpašums kādam pieder un par tā izmantošanu ir jāmaksā," norāda "Nekā personīga".

Tieši "Pilsētas zemes dienests" Satversmes tiesā pagājušajā gadā panācis zemju īpašniekiem labvēlīgo spriedumu. Agrākā tiesnese, tagad Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) nezina kā piespiedu nomas jautājumu atrisināt. Viņu biedējot iespēja, ka privātīpašnieki nu varēs apstrīdēt jebkādas likumu izmaiņas.

"Lai varētu visas šīs zemes atpirkt, būtu nepieciešams ceturdaļu valsts budžeta. Mēs esam kā starp diviem dzirnakmeņiem. Nav risinājuma mums pagaidām. Es nevaru neko labu cilvēkiem pateikt," sacījusi Čepāne.

Tieslietu ministrija plānu situācijas risināšanai solot līdz vasarai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form