Raidījums: pret investīcijām uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmuši ap 1200 ārzemnieki
Foto: stock.xchng

Kopš pieņemts likums, kas paredzēja par investīcijām Latvijā saņemt uzturēšanās atļauju, ārzemnieki, pamatā Krievijas pilsoņi, mūsu valstī investējuši vairāk nekā simts miljonus eiro (ap 72 miljoniem latu) un vairāk nekā 1200 cilvēki saņēmuši uzturēšanās atļaujas, svētdien vēsta raidījuma "Nekā personīga".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Ceļa (LPP/LC) līderis Ainārs Šlesers bija iniciators šiem pirms gada pieņemtajiem imigrācijas likuma grozījumiem. Jūnijā un jūlijā gandrīz divsimts darījumi. Interese ir pat no Krievijas zvaigzņu puses.

Daži raidījumam izsaka bažas, ka saglabājot šādus tempus, būs jārunā par krievvalodīgo ietekmes pieaugumu Latvijā. Visu Latvijai/TB-LNNK kopā ar "Vienotību" tagad vēlas apturēt pirms gada pieņemtos grozījumus imigrācijas likumā.

Pirms gada veiktie grozījumi tikai tagad ārzemniekiem radījuši interesi par investīcijām Latvijā. Lai saņemtu uzturēšanās atļauju ārvalstu ģimenēm jāsaņem medicīnas izziņa un viena no dakteriem, kura vēlējās palikt anonīma, raidījumam sacīja, ka nu jau "nāk ģimene, pēc ģimenes".

Pirms pāris gadiem daudzi bija pārliecināti, ka projektu Saliena ciematā Piņķos vairs neizdosies atdzīvināt, taču tagad pie atsevišķām mājām ir auto ar Krievijas un Baltkrievijas numuriem un pēdējā gada laikā ārzemnieki ieguldījuši sešus miljonus eiro (apmēram četri miljoni latu).

Nekustāmo īpašumu tirgotāji secina, ka pateicoties uzturēšanās atļaujām, krīzes laikā Jūrmalā banku kredītu dēļ iesaldētie dzīvokļi tagad izpirkti. Tas ļāvis attīstītajiem uzsākt 50 jaunu ēku celtniecību Jūrmalā. Arī "Latio" īpašnieks, viens no labākajiem nekustāmā īpašuma tirgus pārzinātājiem, Edgars Šīns pārliecināts, ka tikai ārvalstnieku pirkumu dēļ nekustāmā īpašuma tirgus atdzīvojies.

Taču daudzi ir citādās domās, norāda laikraksts. Viens no deputātiem, kas grib atcelt izmaiņa imigrācijas likumā, ir "Vienotības" pārstāvis Ainārs Latkovsis. Viņš uzskata, ka ieguvums valstij no tā ir pārāk mazs. Loskutovs to sauc par tirgus kropļošanu. Arī tēvzemietis Dzintars Rasnačs uzskata, ka problēmas nākotnē būs lielākas nekā pašreizējais ieguvums Latvijas ekonomikai, ziņo raidījuma.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form