Raidījums: studente LU studiju programmās atklājusi pamatīgu brāķi
Foto: DELFI

Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes neklātienes studente Zane Baltgaile augstskolu "pieķērusi" studiju programmas dublēšanā. Augstskola savu vainu pat atzinusi, bet kompensāciju studentei par studiju izdevumiem neviens nesola, svētdien ziņo LTV raidījums "de facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Baltgaile pirms diviem gadiem izvēlējusies sākumskolas un pirmsskolas pedagoga programmu, kurā studijas maksa ir 800 latu gadā. Nepatīkamākais pārsteigums nācis šogad, kad atklājies, ka lekcijās stāsta jau reiz dzirdēto.

"Es konkrēti saskāros ar situāciju, kad man viena studiju gada laikā pārklājās studiju kursi. Es nokārtoju pagājušajā semestrī vienu, tagad man ir cits, ar citu nosaukumu, bet prasības, tēmas, izrādās, ir tās pašas, arī pārbaudes darbs un izmantojamā literatūra," skaidro Baltgaile.

Radušos problēmu atrisinājusi metodiķe. Kurss automātiski atzīts par ieskaitītu, kredītpunkti iedoti un lekcijas viņa varējusi vairs neapmeklēt, taču Baltgaile aprēķinājusi, ka par vienu studiju kursu viņa maksā aptuveni 70 latus, bet šajā gadījumā par šo naudu zināšanas nav ieguvusi.

Baltgailes apgūstamā programma pērn izvērtējumā atzīta par kvalitatīvu.

Tajā pašā laikā fakultātes dekāns Andris Grīnfelds nemaz neslēpj, ka problēmas ar kursu dublēšanos pastāv. Tās radušās, programmas paplašinot, piemēram, ļaujot sākumskolas pedagoģijas studentiem iegūt arī bērnudārza pedagoga kvalifikāciju. "Mēs viņas labojam darba kārtībā," norāda dekāns.

Jautāts, vai līdz ar to Baltgaile var pretendēt uz naudas kompensāciju, viņš šaubās. "Students jau maksā par visu programmu," viņš pauž, norādot, ka ir grūti aprēķināt, cik tieši izmaksājis konkrētais studiju kurss, un tik lineāri, kā to rēķina Baltgaile, to nevar darīt.

Baltgailei ir arī citi iebildumi pret studiju kvalitāti. Izglītības kvalitātes valsts dienests aicina situāciju risināt, balstoties uz līguma, kam esot jāregulē, kad un kādos gadījumos par nekvalitatīvu studiju saņemšanu var prasīt atmaksāt naudu. 

Taču, kā pārliecinājās "de facto", Baltgailes līgums ar universitāti, kas slēgts uz četrarpus gadiem, ir uz nepilnām divām lappusēm, un šādas nianses tomēr nerisina. Šāda esot vispārpieņemta Latvijas augstskolu prakse, jo programmas kvalitāti garantējot akreditācija, savukārt programmas detaļas lasāmas studiju kursu aprakstos.

Līdz ar to kopumā apšaubīt kāda kursa kvalitāti atsevišķi, uzskatot, ka tas ir brāķis, šobrīd praktiski nav iespējami. Līgumattiecības juridiski uzbūvētas tā, ka studentam ir vai nu jāapšauba visa programma un jābeidz studijas, vai arī nekas un ir jāmaksā, norāda raidījums.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form