Latvijā nav likuma, kas speciāli regulētu interneta spēles, kurās papildpakalpojumi pieejami par naudu. Tādejādi vecākiem, kuru bērni bez viņu ziņas ir iztērējuši lielu naudu, iespējams vērsties tiesā un atgūt to no spēļu organizētajiem, svētdien ziņo LNT raidījums "Top10".

Raidījumā tika stāstīts par kāda bērna tēvu Ainaru, kura 12 gadus vecais dēls iztērējis vairāk nekā 100 latus, ar mobilā telefona īsziņu palīdzību pērkot papildpakalpjumus portālā "draugiem.lv" pieejamajā spēlē "Ferma". Bērna vecāki Latvijas normatīvajos aktos atklājuši robu.

Advokāte Elizabete Bruksle raidījumam norādīja, ka klasiskā izpratnē šo spēli par azartspēli nosaukt nevar, šā brīža likuma redakcija to neparedz, jo netiek piedāvāts laimests. Patlaban Latvijā tāda veida spēles internetā netiek juridiski regulētas. Savukārt saskaņā ar Civillikumu rīcībspēja slēgt darījumu ir no 18 gadu vecuma. Ja nospēlēta liela nauda, vecākiem ir iespējas vērsties tiesā, prasot šo līgumu atzīt par spēkā neesošu, norādīja juriste.

Bērnu tiesību aizsarddzības centra vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa uzsver, ka riskē tas, kas piedāvā bērnam pakalpojumu, jo tā var rasties situācija, kad vecāki atsakās par to maksāt. Tāpēc ir teikts, ka tāds darījums, kas tiek slēgts ar nepilngadīgo, nesaskaņojot ar vecākiem vai aizbildni, būs spēkā tikai tad, kad būs nesis labumu tikai bērnam, norāda eksperte.

"Draugiem.lv" radošais direktors Guntars Meluškāns apgalvo, ka noteikt, kurš profila lietotājs ir rīcībnespējīgs, neesot iespējams. "Mums neinteresē, vai viņš ir pilngadīgs, vai nepilngadīgs. Mūsu acīs bērns ir tieši tāds pats klients kā jebkurš cits. Vienīgais ierobežojums, ko visiem uzliekam, ir dienas limits, ko dienā ļaujam iztērēt – 5 latus," norādīja viņš.

Bērna tēvs Ainars vērš uzmanību, ka, lai kļūtu par portāla reģistrēto lietotāju, ir jāpiekrīt "draugiem.lv" noteikumiem. Un tie skaidri pasaka, ka profilā norādītajai informācijai – vārdam, uzvārdam un citām ziņām par sevi - ir jābūt patiesai. Šos datus izmanto arī spēļu autors. Kā norāda zēna tēvs, viņa dēls savu identitāti neslēpa, norādījis īsto vecumu, vārdu un uzvārdu.

"Un tad būs tā - tu esi bērns un neko nedrīksti, tad viņš nomainīs vecumu un uzliks bildi ar bārdainu onkuli, tad būs labāk?" uz tēva iebildumiem atbild portāla pārstāvis.

"Draugiem. lv radošais direktors ir vēl skarbāks, saucot to par vecāku bezatbildību. "Jebkuram nepilngadīgajam bērnam ir vecāki – mēs neesam ne skola, ne ģimene, mēs esam biznesa projekts un mums nav jārūpējas par to, ko dara tavi bērni. Tas ir vecāku uzdevums. Ja bērns aiziet uz veikalu un katru dienu pērk divus litrus kokakolu un piecas pakas čipsus, tad mēs nevaram prasīt atbildību no šī veikaliņa pārdevējas, ka bērns neveselīgi barojas," sacīja Meluškāns.

"TOP 10" aptaujātie eksperti atzinuši, ka patlaban interneta darboņi balansē uz ētikas robežas. Bērns nevar izvērtēt visas rīcības sekas, tāpēc viņu aizsargā likums, norāda speciālisti.

Raidījums atgādina, ka pirms gada uzņēmums "Lattelecom" jau cēla trauksmi, jo bija izpētījis, ka tieši zvani uz maksas tālruņiem abonentiem rada vislielākos rēķinus. Tuklāt zvanītāji visbiežāk ir tieši nepilngadīgie ģimenes locekļi, kas, vēloties interneta spēlē iegūt labākus rezultātus, gatavi nospēlēt lielas naudas summas.

Lai no tā izbēgtu, sakaru operatori aicina vecākus bloķēt paaugstinātas maksas pakalpojumus, bet vecāki - sakārtot normatīvos aktus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!