Foto: AFI

Partijas "Visu Latvijai!" līderis Raivis Dzintars aicināja kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pārstāvi. Uz "Visu Latvijai!" jautājumiem atbild PCTVL deputātu kandidāts Nikolajs Kabanovs.

Iedomāsimies situāciju, ka jūs esat Krievijas prezidents vai ietekmīgs valstsvīrs. Kādā jaukā dienā apjaušat, ka gandrīz 50 % Krievijas iedzīvotāju ir ķīnieši. Maskavā krievu ir tikai ap 30 %. Kādus pasākumus jūs veiktu integrācijas procesa veicināšanai?
Foto: AFI

Ja es būtu Krievijas Prezidents, tad tas nekad nenotiktu. Balstoties uz Pareizticīgo mūku pareģojumu, tad, kad ķīnieši nonāks līdz Urāliem viņi pilnībā pāries Pareizticībā. Ķīnieši šodien, tie ir krievi rītdien. Ne velti dzīvojot Krievijā, viņi maina savus ķīniešu vārdus uz vienkāršiem krievu vārdiem – Petja, Koļa, Vaņa

Kā jūs vērtējat apgalvojumu, ka pilnvērtīgākās iespējas attīstīt savu kultūru un saglabāt nacionālo identitāti katrai tautai ir tikai savā zemē un valstī?

Savāds jautājums. Tādā gadījumā: kas ir ASV, Austrālijas, Jaunzēlandes kultūra? Neviena valsts mūsdienu pasaulē nevar būt mononacionāla. Sāksim savstarpēji mijiedarboties! Vai jūs atbalstītu "Visu Latvijai!" priekšlikumu noteikt nodokļu atlaides tiem uzņēmējiem, kas nodarbinātu tikai un vienīgi Latvijas pilsoņus? Kāpēc?

Nepiekrītu. Darbinieku kvalitāte nav atkarīga no viņu pilsonības. Tādā gadījumā vajadzētu slēgt visus restorānus ar austrumu virtuvi un pie reizes arī visas kuģu remonta rūpnīcas Kā jūs vērtējat Rīgas Domes valdošo partiju pieļauto situāciju, kad leģionāru atceres dienā nožogoja Brīvības pieminekli?

Tas ir gļēvulīgu administratoru solis. Izskatās tāpat kā tad, kad "visu laiku un tautu labākais pilsētas mērs" 1987. gadā sarīkoja velosacīkstes pie Brīvības pieminekļa, lai nepieļautu, ka Helsinki 86 noliek pie tā ziedus. Mēs esam par to, lai cilvēki varētu brīvi paust viedokli vai apstrīdēt to. Protams, bez kautiņa. Taču šādiem gadījumiem ir policija, kuras darbību mēs apmaksājam no saviem nodokļiem. Es domāju, ka vienkārši Jaunais Laiks (Aksenoks) un Pirmā partija (Jaundžeikars) nolēma pārapdrošināties. Nekas nesanāca.

11.augustā "Visu Latvijai!" jūsu partijas biroja darbiniekiem nogādāja grozu ar biezpienu. Kā atceraties, lūzām to nodot Krievijas vēstniecībai kaimiņvalsts atmiņas uzlabošanai. Gribētu zināt, kāds bija biezpiena liktenis, vai tas tika nogādāts adresātam?

Mēs to apēdām. Nesiet vēl.

Raivja Dzintara ("Visu Latvijai!") atbildes uz PCTVL jautājumiem

Vai taisnība, ka jūsu partiju ir izveidojis viens no bijušajiem Tēvzemei un Brīvībai sponsoriem, lai pārvilinātu viņu vēlētāju balsis? Kāda ir jūsu attieksme pret TB/LNNK

"Visu Latvijai!" 2000. gadā izveidoja vidusskolas vecuma jaunieši. Par partiju pārtapām tikai šā gada janvārī pēc vairākkārtīgiem nesekmīgiem sadarbības atteikumiem no TB/LNNK. Kāds no bijušajiem TB/LNNK ietekmīgiem sponsoriem savu palīdzību mums gan piedāvāja, bet mēs no tās laipni atteicāmies, jo nebija pieņemami palīdzības nosacījumi.

Pret TB/LNNK attieksme ir pozitīva. Diemžēl šī partija ir iesīkstējusi un viena tā savu jau 90-to gadu sākumā nospraustos mērķus neizpildīs. Tāpēc arī politikā iesaistās "Visu Latvijai!", lai radītu jaunu nacionālu pacēlumu un pievērstu nacionālām idejām iespējami vairāk jauniešu.

Raivis Dzintars un viņa biedri nodarbojas ar dažādām cīņas mākslām. Vai jums ir bijuši kautiņi ar krieviem, vai varbūt ar ķīniešiem?

Cīņas mākslas galvenais uzdevums ir atrisināt iespējamo konfliktu bez kaujas. Prasme un gatavība pielietot paņēmienus nozīmē, ka pretinieks uzbrukuma gadījumā spiests rēķināties ar sev nevēlamiem zaudējumiem. Šādai arī jābūt Latvijas valsts politikai. Jābūt stingrai stājai, spējai aizstāvēt savas nacionālās intereses un spējai sodīt tos, kas izvēlas stāties pret šīm interesēm. Ja šāds princips darbotos politikā, tad vairāki PCTVL deputāti ne tikai būtu jau zaudējuši deputāta mandātu, bet arī pilsonību un atrašanās tiesības šajā valstī.

Vai jūs principiāli neskatāties krievu filmas, nelasāt krievu grāmatas? Ja tas tā nav, tad kādi krievu kultūras paraugi jums patīk?

Filmām pēdējā laikā vairs neatliek laika, bet krievu literatūra pasaules garīgā mantojuma lapās, protams, ka ir ierakstīta ar zelta burtiem. Jau skolas gados daudzi iepazinušies ar Aleksandra Puškina "Jevēnijs Oņegins", Ļeva Tolstoja "Karš un Miers", Fjodora Dostojevska "Noziegums un sods", vai arī Mihaila Bulkakova "Meistars un Margarita" un citiem. Vēl šobrīd spilgtā atmiņā palikušas Jaunā Rīgas teātra izrādes "Revidents" (Nikolajs Gogolis) vai, piemēram, "Mēnesis un laukiem" (Ivans Turgeņevs), kas atzīta par pagājušā gada labāko izrādi. Krievu literatūrā, arī krievu folklorā atrodamas daudzas baltu tautām tuvas vērtības un idejas. Atliek vien novēlēt, lai arī Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie no šīm vērtībām neattālinātos ikdienā.

Kāda ir jūsu attieksme pret to, ka latviešu grupa Nr.1 "Prāta vētra" ar nosaukumu "Brainstorm" pastāvīgi uzstājas ar koncertiem Krievijā?

Tas tikai liecina, ka Krievijā ir cilvēki, kas prot novērtēt latviešu mākslinieku talantu. Starp citu, Krievijā darbojas arī interneta portāli, kas aicina apgūt latviešu tautasdziesmas un apzināties tajās ietverto garīgo bagātību. Es ceru, ka integrācijas nolūkā PCTVL aicinās šim padomam sekot arī savu elektorātu...

Latviešiem un krieviem ir ļoti liels jaukto laulību skaits – aptuveni 25%. Ar ko tas ir saistīts?

Nav tik būtiski, ar ko tas ir saistīts, jo jauktās laulības pašas par sevi nav ne sliktas, ne labas. Svarīgi ir – kādā vidē aug bērns. Starpkara Latvijas laikā bija prakse: jaukto ģimeņu bērniem obligāti jāiet latviešu skolā. Galvenais, lai jaukto ģimeņu bērni augtu latviskā garā.

Iespējams, ka šāds jautājums radies tāpēc, ka "Visu Latvijai!" 4. oktobrī 18:00 no Vērmaņdārza organizē gājienu "Latvijai jābūt latviešu valstij". Tomēr gribētu paskaidrot, ka tas nenozīmē vēršanos pret cittautiešiem. Tas nozīmē, ka visiem, kas dzīvo šajā zemē jāciena mūsu tauta un jāpieņem tās noteikumi. Latvija ir vienīgā zeme, kurā latviešu tautai brīvi saimniekot un lemt savu nākotni.

Starp citu, "Visu Latvijai!" priekšsēdētāja vietnieks ir krievu jaunietis Dmitrijs Mironovs.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form