RAKUS veikta Latvijā pirmā apakšējās dobās vēnas rekonstrukcija konkrētā tehnikā
Foto: Shutterstock

Pagājušā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Invazīvās radioloģijas nodaļā, apgūstot jaunas/inovatīvas operāciju metodes un tehnikas, vairākiem pacientiem tika veiktas ļoti sarežģītas un komplicētas dziļo vēnu endovaskulāras rekonstrukcijas operācijas, portālu "Delfi" informēja slimnīcas pārstāve Ilga Namniece.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tas turpmāk ļaus šiem gados jaunajiem cilvēkiem atgūt dzīves kvalitāti, novēršot līdzšinējās veselības problēmas, uzsvēra slimnīcā.

Radioloģijas centra Invazīvās radioloģijas nodaļas invazīvā radioloģe Aina Kratovska uzsvēra: "Lai veiktu šādas sarežģītas operācijas un tās izdotos, ir jābūt daudziem priekšnoteikumiem: augsti kvalificētai un multidisciplinārai komandai, kā arī atbilstošam tehnoloģiju nodrošinājumam. Tad seko aisberga neredzamā daļa – pirms šādām operācijām ir jāveic liels sagatavošanās darbs – gan ārstam, gan arī pacientam. Un tikai pēc visu nosacījumu izpildes ir rezultāts – cilvēka veselības un dzīves kvalitātes būtiska uzlabošana."

Tāpat viņa norādīja, ka slimnīcas ārsti iemācījušies slēgtās vai sašaurinātās vēnas atvērt "no iekšpuses", un ievietot dziļajās vēnās specializētus materiālus – venozos stentus, kuri notur asinsvadu atvērtu, tādējādi atjaunojot vēnās asins plūsmu. Šādas operācijas sauc par endovaskulārām. "Ja lielas vēnas pilns un hronisks slēgums tiek ārstēts ķirurģiski, tad šādas operācijas visbiežāk ir komplicētas un ilgstošas," sacīja Kratovska.

Tika apgūta un veiksmīgi noritēja Latvijā pirmā lielākās vēnas vēdera dobumā – apakšējās dobās vēnas – pilna, hroniska slēguma endovaskulārā rekonstrukcija dubultstentu tehnikā pacientam, kuram kopš bērnības ir hronisks minētās vēnas slēgums. Tāpat tika veiktas endovaskulārās operācijas pacientiem ar hronisku dziļo iegurņa vēnu slēgumu, tajā skaitā ar May-Thurner sindromu un posttrombotiskām izmaiņām, norādīja slimnīcā.

Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas asinsvadu ķirurģe Patrīcija Ivanova sacīja, ka komplicētākais dziļo vēnu hroniskas oklūzijas pacients, ko šajā operāciju sērijā ārstējuši, ir 44 gadu vecs, bērnībā bija smagi pārslimojis infekciju. Jau agrā bērnībā viņam parādījušās virspusējo vēnu problēmas. Pacientam līdz šim vairākkārt tika operētas virspusējās vēnas, bet pēc kāda laika vēnas parādījušās atkal. "Ja ir slēgums dziļo vēnu sistēmā, tad organisms mēģina atrast apvedceļus līdz sirdij. Līdz ar to izveidojas tā saucamās koloterālās vēnas, šajā gadījumā izveidojās virspusējo vēnu varikozes," skaidroja Ivanova.

Kā norādīja RAKUS, posttrombotiskais sindroms pacientiem attīstās pēc dziļo vēnu trombozes. Lielākoties pacientiem ar trombiem dziļajās vēnās, lietojot medikamentus, ar laiku asins plūsmai vēnās vajadzētu atjaunoties. Tomēr samērā bieži tiek konstatēts, ka vēnas pēc trombozes ar laiku kļūst sašaurinātas vai pat pilnībā slēgtas. Šādos gadījumos pacienti parasti sūdzas par izteiktu tūsku kājās, sāpēm, kā arī bieži attīstās trofiskās čūlas. Minētās sūdzības būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.

Tāpat Ivanova norāda, ka ārsta pieņemšanā pacienti bieži bažīgi jautā – vai man ir trombi kājās, jo zina, ka trombi ceļo. "Un, ja trombs aizceļos, piemēram, līdz plaušu artērijām, iznākums ir bēdīgs – cilvēks var pēkšņi nomirt. Bet reti kurš zina arī par šīs slimības otru izpausmi, kas nav tik dramatiska kā nāve, bet turpinās kā invaliditāte un attiecīgi saprotam, ka cilvēks piedzīvo dzīves kvalitātes krišanos," skaidroja ķirurģe.

Biežākais iemesls jaunām sievietēm, kādēļ veidojas tūska un posttrombotiskais sindroms iegurņa vēnās, it īpaši kreisajā pusē, ir iedzimta anatomiska anomālija May- Thurner sindroms, skaidro Kratovska. Tas veidojas tad, kad kreiso iegurņa vēnu saspiež labā iegurņa artērija, radot venozas atteces traucējumus kreisajā kājā. Tāpēc visiem pacientiem ar hronisku tūsku kājās bez cita zināma iemesla un, it īpaši kreisajā kājā, noteikti jākonsultējas pie asinsvadu ķirurga vai flebologa.

"Jāatceras, ka dziļo vēnu tromboze visbiežāk ir vairāku riska faktoru kombinācijas rezultāts. Un kā viens no riska faktoriem var būt tieši May-Thurner sindroms. Vairums šī sindroma pacientu, kurus šobrīd operējam ar minimāli invazīvām metodēm, ir vecuma grupā no 35 līdz 45 gadiem. Tie ir jauni cilvēki! Pirms šīs "stentu ēras" – nebija daudz veidu kā palīdzēt pacientiem ar dziļo vēnu posttrombotiskām izmaiņām. Tās bija kompresijas zeķes un ilgstoša medikamentu terapija. Bet problēma jau neizzuda! Novelkot kompresijas zeķi, cilvēkam atkal veidojās tūska. Mūsdienās "atverot vēnas ar stentu" pacientam minimāli invazīvā veidā tiek veikta liela, taču saudzējoša operācija," skaidroja Ivanova

Kā ārsti vēroja šajā operāciju sērijā, pacientei ar May-Thurner sindromu jau otrajā dienā pēc operācijas nebija tūskas un slimnīcā pavadītais laiks kopumā bija tikai trīs dienas. "Protams, pēcoperācijas periodā būs jāvalkā kompresijas zeķes un jālieto asins recēšanu samazinošie medikamenti (antikougulanti). Bet būtiskākais ieguvums – uzlabota turpmākā dzīves kvalitāte. Turklāt pacienti šo atšķirību izjūt uzreiz," akcentē asinsvadu ķirurģe.

Operācijas pacientiem veica RAKUS Invazīvās radioloģijas nodaļas asinsvadu ķirurģe, docente Patrīcija Ivanova, invazīvā radioloģe Aina Kratovska, kā arī asistēja - invazīvā radioloģe Veronika Zaiceva. Šo komplicēto operāciju norisi konsultēja un uzraudzīja Eiropas Venozā Centra vadītājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.