Uzaicinājumu iestāties NATO cer saņemt Baltijas valstis, Slovēnija, Slovākija, Rumānija un Bulgārija. NATO sanāksme notiks 21. un 22.novembrī.
Kā vēsta FT, daži no Ramsfelda padotajiem uzskata, ka Latvijā un Bulgārijā tiek īstenoti nepietiekami drošības pasākumi, savukārt Slovēnijā maz tiek darīts aizsardzības izdevumu palielināšanai, armijas pārstrukturēšanai un sabiedrības domas noskaņošanai. Slovēnijā, pretēji citām kandidātvalstīm, iestāšanos NATO atbalsta mazākums.
"Viņi bija vidējā līmeņa personāls, kas uzskatīja, ka Vašingtonai būtu vēlreiz jāpadomā par Latvijas, Slovēnijas un Bulgārijas uzaicināšanu. Tomēr problēma tika atrisināta pašā augstākajā instancē. Ja vien tuvākās nedēļas laikā nenotiek kaut kas patiešām negaidīts, visas septiņas valstis būs iekšā," FT sacīja kāds augsta ranga NATO diplomāts.
Kaut gan diplomāti izteikušies, ka ir "nedaudz nokavēts" Pentagonā celt iebildumus valstu uzņemšanai NATO, šie iebildumi ataino pastāvošās domstarpības starp civilo un militāro personālu, norāda FT. "Pentagonā pastāv domstarpības par [NATO] paplašināšanās nepieciešamību, ņemot vērā citas prioritātes, piemēram, Afganistānu un Irāku. Taču ja viņi būtu gribējuši no tā radīt lielu problēmu, to vajadzēja darīt vairākus mēnešus iepriekš," izteicās kāds diplomāts.
Kā ziņots, pirmdien kāda NATO amatpersona paziņoja, ka septiņas kandidātvalstis NATO sanāksmē Prāgā tiks uzaicinātas iestāties aliansē.
"Jūs esat lasījuši, tāpat kā es esmu lasījis, ka tās būs septiņas. Es to nevaru noliegt: domāju, ka tas ir apmēram tas, ko mēs gaidām," sacīja šī amatpersona, piebilstot, ka tiks saglabāts spiediens uz kandidātvalstīm panākt atbilstību militārajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem kritērijiem arī pēc uzaicināšanas. "Savā būtībā tas ir politisks lēmums," sacīja amatpersona.
NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons pagājušo piektdien atteicās izteikt minējumus par uzaicināmo valstu skaitu, bet piebilda, ka tas būs no vienas līdz deviņām. Robertsons sacīja, ka šonedēļ uzklausīs katras dalībvalsts nostāju. "Lēmumu mēs zināsim īsi pirms samita, [..] lai saglabātu spiedienu uz kandidātvalstīm līdz pat pēdējai minūtei," sacīja Robertsons.
Ārlietu ministre Sandra Kalniete pagājušajā nedēļā neformāli brīdināja jaunās valdības locekļus, ka no vairākām NATO valstīm pienāk netieši signāli, ka Latvijas drošības iestādēm nevar uzticēt konfidenciālas NATO informācijas glabāšanu.
Ministre sprieda, ka tas diez vai apdraudēs Prāgas samita lēmumu par Latvijas iestāšanos NATO, tomēr tā varētu apdraudēt ASV Kongresa balsojumu par NATO paplašināšanās ratifikāciju.
Šobrīd valsts struktūras turpina izvērtēt saņemtos signālus par iespējamām problēmām NATO konfidenciālas informācijas glabāšanā.
Savukārt Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien sacīja, ka Latvija no NATO valstu amatpersonām līdz šim nav saņēmusi nevienu oficiālu dokumentu, kurā būtu paustas bažas par Latvijas drošības struktūru nekompetenci.
Vīķe-Freiberga sacīja, ka iepazīstoties ar Latvijas drošības struktūru darbu, viņu tas visumā apmierina. Prezidente neredz nepieciešamību mainīt kādu no struktūru vadītājiem.