Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) pamatā atbalsta Tieslietu ministrijas (TM) ārpakalpojumā pasūtīto Stambulas konvencijas juridisko analīzi, sociālajā tīklā "twitter" viedokļu apmaiņā par atzinumu iesaistījies ministrs.
Ministrs apliecina, ka juridiskā analīze tikusi veikta ārpus ministrijas, jo ministrijas atzinumu sniedzēji esot pārslogoti. Rasnačam izvēlētais analīzes izpildītājs neradot nekādas šaubas.
Juridisko analīzi veica Baiba Rudevska, kurai ir doktora grāds tiesību zinātnēs. Viņa secinājusi, ka Latvijai nevajadzētu parakstīt Stambulas konvenciju pat ar vienpusējas deklarācijas pievienošanu.
"Tieslietu ministrs neapšauba izraudzītā eksperta kompetenci un viņa izvēlētos argumentus, kas iekļauti iesniegtajā dokumentā," pavēstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Rasnačs tāpat paudis, ka lielāko daļu konvencijas prasību Latvija jau izpildījusi, un norāda, ka līdz šim brīdim konvenciju ratificējušas "tikai 13 ES dalībvalstis".
"Šobrīd 15 ES dalībvalstīs – Latvijā un vēl 14 citās valstīs, kuras nav ratificējušas minēto konvenciju, notiek līdzīgas diskusijas par tās mērķi un piemērošanu, kas nesakrīt ar Latvijas Republikas Satversmes garu. Vienlaikus jāuzsver, ka jau šobrīd Latvija ir ieviesusi daļu no tajā paredzētajām rekomendācijām par vardarbībā cietušo aizsardzības pasākumiem, piemēram, grozījumi Civilprocesā par varmākas izlikšanu no mājām, tāpat arī uzticības tālrunis noziegumu upuriem un viņu tuviniekiem. Latvija šo darbu arī turpinās patstāvīgi, arī nepievienojoties šai konvencijai," ministra nostāju pauž Vitenburgs.
TM juridiskā analīze izpelnījusies rezonansi publiskajā vidē, tostarp Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Vienotība") norādījusi, ka atzinumā redzama Nacionālās apvienības ideoloģijas prezentēšana. Deputātei kā juristei ir kauns par sagatavoto atzinumu, kurā juridiskā zinātne ir sajaukta ar politisko ideoloģiju.
Jau ziņots, ka labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"), reaģējot uz atzinumu, paziņojumā uzsvēris, ka Stambulas konvencija ir nozīmīgs instruments cīņā pret vardarbību, kas ir nozīmīgs solis ne vien vardarbības pret sievieti izskaušanai, bet arī diskusijas uzturēšanai par vardarbību ģimenē.
Koalīcijas partijas aprīļa vidū paziņoja, ka atbalstīs Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai tādā apmērā, kas neesot pretrunā ar Satversmi. Strīdi ir par ģimenes definīciju, jo konvencija runā par "sociālo dzimumu" jeb "gender".
TM sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām valdība bija uzdevusi veikt juridisko analīzi par "Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu sistēmu.
