Rasnačs ministra amatam virzīts, jo viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, vēsta raidījums
Foto: LETA

Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs palicis teju vai vienīgais jurists, par kura spējām saņemt ministra darbam nepieciešamo augstākā līmeņa pielaidi nav šaubu, vēsta "Nekā personīga".

Raidījums atgādina, ka Rasnačs strādāja par tieslietu ministru Andra Šķēles pirmajā valdībā, 32 gadu vecumā kļūstot par jaunāko ministru. Viņš nostrādāja arī nākamajā Šķēles un vēlāk Guntara Krasta valdībā, kopā ar tā laika finanšu ministru Robertu Zīli pārcieta arī neuzticības balsojumu Saeimā.

Pēc darba valdībā Rasnačs nonāca Saeimā, kur lielos skandālos nav iekūlies. Tomēr joprojām ir jautājums, kā Rasnačs, kuru raksturo kā pedantu un pieredzējušu juristu, būdams Saeimas Juridiskās komisijas sekretārs, lika savu parakstu zem viltotā protokola, kas maksāja karjeru Vinetai Muižniecei un kuru notiesāja par dokumentu viltošanu. Kā liecina “Nekā personīga” rīcībā esošais tiesas spriedums, izmeklēšanā tā arī netika noskaidrots, kad un kā precīzi tika parakstīts 2009.gada septembra komisijas sēdes melīgais protokols, taču ne Muižniece, ne Rasnačs nav apšaubījuši, ka uz protokola ir tieši viņu paraksti.

"Nekā personīga" atzīmē, ka 16 gadu salīdzinoši mierīgas laika pavadīšanas Saeimā, kur amati prezidijā vienmēr ļāva Rasnačam būt labi pamanāmam vēlētājiem, politiķis atkal sajutis sevī ambīcijas darbam valdībā, ir pārsteigums kādreizējiem partijas biedriem.

Raidījums vēsta, ka ka Dzintaru Rasnaču virza augstajam amatam, jo nacionālā apvienība ir pilnīgi droša, ka viņš spēs saņemt ministra darbam nepieciešamo augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam. Tāda Rasnačam ir jau tagad, strādājot Saeimas prezidijā.

Eiropas parlamenta deputāts un Nacionālās apvienības valdes loceklis Roberts Zīle norāda, ka pirms pieciem gadiem, kad bija iespēja kļūt par tieslietu ministru, Rasnačs gribēja palikt Saeimā. “Tagad viņš ir piekritis. Vai tas ir reformu dēļ? Iespējams, jā, bet varbūt viņš grib īstenot ambiciozo mērķi – vadīt tieslietu padomi Latvijas prezidentūras ES laikā,” pieļauj Zīle.

Bez jau pieminētās Latvijas prezidentūras Rasnačam priekšā daudz grūtu un sarežģītu lēmumu, norāda raidījums, jo jāpabeidz smagā tiesu reforma. Konservatīvā sistēma, ar kuru Rasnačs jau reiz sadūries, viņu nebiedē, jo laiki mainījušies un tiesneši esot izveidojuši labu pašpārvaldi. Pēdējā laikā arvien biežāk publiski norādīts uz kļūdām kolēģu darbā, un tiesu vadītāji rosinājuši saukt pie disciplinatbildības vairākus tiesnešus. Arī tieslietu ministrs ir viena no amatpersonām, kura var iniciēt izmeklēšanu pret negodīgiem tiesnešiem.

Valdības veidošanas laikā skarbus vārdus Rasnača partijas biedriem velta lielāko banku vadītāji. Viņi vēstulē nākamās Saeimas deputātiem raksta, ka shēmas, kurās iesaistīti gan maksātnespējas administratori, gan tiesu sistēmā un valsts pārvaldē strādājošie, sasniegušas tādu mērogu, ka var runāt par nacionālās drošības apdraudējumu. Taču nacionālā apvienība, kas uzrauga tieslietu jomu jau daudzus gadus un kam būtu jāizskauž šādas shēmas, drīzāk lobē partijā ietekmīgus spēlētājus. Banku vadītāju kritiku Rasnačs sauc par pamatotu, taču vienlaikus norāda uz kritizētāju pašu neizdarībām.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma neatklāj, vai īsti ir apmierināta ar Rasnača kandidatūru. Tieslietu joma arī turpmāk esot iedalīta nacionālajai apvienībai, kas ļauj noprast, ka arī problēmas šai jomā, tā atstās risināt pašai partijai.

Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns nelolo lielas cerības, ka Rasnačs nostāsies pret partijas interesēm un enerģiski ķersies pie krāpšanu shēmu izskaušanas.

Tieslietu ministram arī turpmāk pieļaujot ļaunprātīgus maksātnespējas gadījumus, Latvija riskē ar starptautiskām tiesvedībām par investīciju aizsardzību. Tam sekas var būt miljonos, ko zaudēsim tiesvedībās, bet desmitiem reižu lielāki var būt zaudējumi no aizbiedētiem investoriem, kuri nevēlas šurp nākt Latvijas starptautiskās reputācijas dēļ.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Dzintars Rasnačs Jānis Bordāns Laimdota Straujuma Latvijas prezidentūra ES Roberts Zīle Saeima Vineta Muižniece
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form