Nav pamata publiski izskanējušajām bažām par nekustamo īpašumu darījumu procesa pilnveidošanu kādas personu grupu interesēs, pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).
Viņš norādīja, ka obligāta notariālā akta formas ieviešana nav pašmērķis par jebkādiem līdzekļiem, bet viens no ekspertu lokā diskutējamajiem jautājumiem, kā visas sabiedrības interesēs uzlabot tiesisko vidi nekustamo īpašumu darījumos.
"Patlaban galvenais Tieslietu ministrijas uzdevums ir izstrādāt rīcības virzienus un priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu procesa pilnveidošanai, lai apkarotu ēnu ekonomiku, mazinātu krāpšanas riskus šajos darījumos, kā arī novērstu zemesgrāmatu un notariāta sistēmas izmantošanu ļaunprātīgiem mērķiem," sacīja Rasnačs.
Tieslietu ministrijā pavēstīja, ka šādu uzdevumu paredz arī deklarācija par valdības iecerēto darbību un tās īstenošanai sagatavotais valdības rīcības plāns. Ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača rīkojumu ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Raivja Kronberga vadībā – tajā iesaistītajiem nozaru ekspertiem ir dots uzdevums veikt vispusīgu situācijas izvērtējumu, identificēt riskus un piedāvāt publiskajai apspriešanai vairākus risinājumus nekustamo īpašumu darījumu tiesiskās drošības stiprināšanai.
Vienlaikus konceptuāli tiek vērtēta iespēja ieviest obligāta notariālā akta formu – visām personām vai noteiktam personu lokam, piemēram, tikai fiziskām personām. Patlaban darba grupā tiek vērtēti gan Notariāta priekšlikumi, gan Valsts ieņēmumu dienesta informācija par krāpšanas riskiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Tieslietu ministrs uzsvēra, ka būtisks priekšnoteikums priekšlikumu virzīšanai gan publiskajai apspriešanai, gan izskatīšanai Ministru kabinetā būs administratīvā sloga un kopējo izmaksu samazināšana darījumā iesaistītajām pusēm.
"Nekustamo īpašumu darījumu procesā tiks īstenots vienas pieturas aģentūras princips – lai paaugstinātu tiesisko drošību un panāktu lielāku darījumu procesa efektivitāti, tas tiks digitalizēts un pie notāra veikto darījumi tiks reģistrēti zemesgrāmatā, izslēdzot krāpšanas riskus. Turklāt šāda kārtība samazinās to gadījumu skaitu, kad ilgstoši zemesgrāmatā netiek reģistrēti nekustamo īpašumu darījumi. Kopējo izmaksu samazinājums būs iespējams, nosakot zemākas valsts nodevas un notāru pakalpojumu takses," skaidroja ministrijā.
Atbilstoši valdības rīcības plānā noteiktajam Tieslietu ministrijai līdz 30.septembrim jāsagatavo iespējamie rīcības virzieni un pasākumi nekustamo īpašumu darījumu procesa pilnveidošanai.
Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija plāno ieviest nekustamā īpašuma darījumu noformēšanas procesa reformu, kamdēļ, pērkot vai pārdodot nekustamo īpašumu, darījumu varēs noformēt tikai pie notāra. Reformas galvenais mērķis ir izslēgt krāpnieciskos darījumus un padarīt nekustamo īpašumu darījumus drošus.
Pret reformu iebilst vairākas asociācijas, norādot, ka reforma valsts budžeta līdzekļus pārdalīs par labu notāriem, jo, nekustamo īpašumu pērkot vai pārdodot, to varēs noformēt tikai pie notāra. Tādējādi notāri ik gadu no nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem atlīdzībās saņemtu aptuveni deviņus miljonus eiro, savukārt kopējie valsts budžeta ieņēmumi samazinātos par vairāk nekā 17 miljoniem eiro.
Tāpat asociācijas paudušas pažas par to, ka līdz ar reformas ieviešanu pieaugtu Latvijas iedzīvotāju nekustamā īpašuma darījumu noformēšanas izmaksas, jo pirkuma līgumam obligāti būtu jābūt notariālam aktam un pie notāra būtu jāmaksā nevis tikai kancelejas nodeva par nostiprinājuma lūgumu, bet procenti no darījuma kopējās summas.
Asociācijas arī norāda, ka reforma apmierinātu tikai vienas atsevišķas interešu grupas - notāru - intereses, neņemot vērā, taču mazinās mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, samazinās ārvalstu investīciju pieplūdumu Latvijai, kā arī nemazinās krāpšanās gadījumus nekustamā īpašuma darījumos, jo līdz šim krāpšanās gadījumi ir bijuši galvenokārt saistīti tieši ar notāru sagatavotajiem dokumentu apstiprinājumiem.
