Ceturtdien VM notikušās tikšanās laikā, kurā piedalījās pārstāvji no VM, Sabiedrības veselības aģentūras, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, biedrības "Mārketinga padome" un Pārtikas un veterinārā dienesta, tika nolemts, ka tāda talka ir jārīko.
Tās laikā sadarbībā ar zemniekiem un ražotājiem ministrijas darbinieki tiks iesaistīti augļu un dārzeņu novākšanā visā Latvijā. Daļa no novāktās augļu un dārzeņu ražas pēc tam bez maksas tiktu nodota skolām.
Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) uzsver, ka, uzsākot šādu tradīciju, bez lieliem naudas ieguldījumiem varētu gan palīdzēt ražas novākšanā, gan arī nodrošināt skolēnus ar pašu mājās audzētiem augļiem un dārzeņiem.
Iespējams, ka šāda veida uztura pieejamība palīdzēs mainīt skolas bērnu paradumus veselīga uztura virzienā, kas veido pamatu veiksmīgai bērnu attīstībai un veselībai visas dzīves garumā, skaidroja ministrs.
Kā ziņots, VM uzskata, ka jāveicina veselīgas ēšanas paradumi skolās, kā arī jāveicina veselīgs dzīvesveids, tāpēc, veicinot sadarbību ar pašvaldībām un skolu direktoriem, nepieciešams domāt par skolu iekšējās politikas uzlabošanu veselīga uztura nodrošinājumā un fizisko aktivitāšu iespēju nodrošināšanā skolās. Turklāt jāveicina visā sabiedrībā izpratne par bērnu un jauniešu veselības saglabāšanu, akcentējot veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nozīmi, uzsvēra padomes locekļi.
Šādi lēmumi pieņemti, ņemot vērā Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) veiktā bērnu antropometrisko paradumu pētījuma rezultātus, kurā tika secināts, ka ievērojamai daļai - 21,5% - pirmās klases skolēnu Latvijā ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās. Arī nepietiekams svars ir samērā plaši izplatīta problēma, tas ir, 10,5% gadījumu.
Jau ziņots, ka pētījuma rezultāti liecina, ka aptaukošanās īpatsvars zēniem septiņu un astoņu gadu vecumā ir ievērojami lielāks nekā meitenēm šajā vecumā, sasniedzot attiecīgi 24,5% un 18,4%, un lielākais bērnu ar lieku ķermeņa masu īpatsvars ir Rīgā un citās lielajās pilsētās.
SVA speciālisti uzsver, ka Rīgā un citās lielajās Latvijas pilsētās ir veselīgam dzīvesveidam visnelabvēlīgākā vide, līdz ar to bērnu ar lieku ķermeņa masu ir ievērojami vairāk nekā citur Latvijā. Piemēram, Rīgā 33% pirmās klases zēnu un 20% meiteņu ir liekā ķermeņa masa, ieskaitot aptaukošanos. Tas liecina, ka Rīgas bērniem ir mazāk fizisko aktivitāšu nekā lauku bērniem un ir kalorijām bagātāks uzturs.
Pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā trešdaļā Rīgas skolu skolēni var iegādāties uzkodas pārtikas produktu/dzērienu automātos, kuros nopērkamais produktu klāsts ir ļoti ierobežots, un galvenokārt tie ir saldumi. Kopumā Latvijā 51% skolu ir kafejnīcas un veikali, kuros skolēni var iegādāties kalorijām bagātus našķus.
Skolēnu izvēli, iegādājoties produktus pusdienām vai uzkodai, iespējams ietekmēt ar izglītošanu, norāda Sabiedrības veselības aģentūra, taču bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā liecina, ka 87% skolu uzturmācības pamatu iekļauti izglītības programmās, bet 19% skolu atbildējuši, ka nevienā klašu līmenī skolēni par veselīgu uzturu netiek mācīti.
Faktors, kas būtiski ietekmē ķermeņa masu, ir fiziskās aktivitātes. Nereti bērnu fiziskās aktivitātes ierobežo nepietiekamas iespējas izmantot skolas sporta zāli vai sporta laukumu, kā arī nepiemērota apdzīvotās vietas infrastruktūra, lai bērni uz skolu varētu doties kājām vai braukt ar velosipēdu.
71% skolu apliecina skolēnu iespējas būt fiziski aktīviem skolas sporta zālē ārpus mācību stundām. Vismazākās iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm sporta zālēs ārpus mācību stundām ir lielo pilsētu skolēniem - tikai 39% skolu. 82% Latvijas lielāko pilsētu skolu norāda, ka skolēniem nav iespējas skolā nokļūt pa drošu ceļu, ejot kājām vai braucot ar velosipēdu.
Palielināta ķermeņa masa kļūst par riska faktoru bērnu tālākai attīstībai un veselībai. Zinātniskie pētījumi liecina, ka ķermeņa masa ir ne tikai diabēta, sirds un asinsvadu veselības riska faktors, bet ietekmē arī bērnu garīgo veselību. Bērni ar lieku ķermeņa masu nereti ir neapmierināti ar sevi, viņiem ir zems pašvērtējums un pašcieņa. Vairāk nekā 60% bērnu, kuriem liekā ķermeņa masa ir pirmspubertātes vecumā, tā saglabājas arī pieaugušā vecumā.