Foto: Delfi, Agnese Bankovska

Rīgas dome saskaitījusi, ka kopš 2004.gada Pilsētas attīstības fondā uzkrājušies 857 000 latu, ko varēs izmantot dažādu attīstības projektu finansēšanai, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ir dažādi iemesli, kāpēc līdzekļi palikuši pāri - mainījušies attīstības plāni vai radusies iespēja darbus paveikt lētāk. Taču ir arī projekti, kuru pārtraukšana liek apšaubīt līdzšinējo tēriņu lietderību.

Pilsētas attīstības fondā, ko no šī gada pārveidoja par Infrastruktūras fondu, pēdējos gados ieskaitīti vidēji 4,4-4,6 miljoni latu gadā. Veicot fonda līdzekļu inventarizāciju, konstatēts, ka daudzos projektos nav izmantota visa piešķirtā summa, kopumā tie ir aptuveni 857 000 latu, pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa. Līdztekus nenozīmīgiem atlikumiem anulējamo summu sarakstā ir arī daudzus tūkstošus latu vērti projekti.

Trīs Satiksmes departamenta pārziņā esošiem projektiem ietaupījums būs 324 000 latu, ko lūgts novirzīt starptautiskam konkursam par sabiedriskā transporta maršrutu plāna Rīgā un Pierīgā izstrādi.

Vairākos tūkstošos latu mērāmi tie līdzekļu atlikumi, kas palikuši pāri pēc dažādiem būvniecības darbiem, piemēram, pirmsskolas iestāžu rekonstrukcijas projekti izstrādāti par 16 000 latu lētāk, nekā bijis plānots sākotnēji, bet 10 500 lati palikuši pāri pēc vairāku citu izglītības iestāžu būvprojektu saskaņošanas. Uz gadu pašvaldība apturējusi velonovietņu etalonmodeļa izveides projektu, tāpēc anulēti šī modeļa izstrādei paredzētie 12 600 lati. Vairākus projektus nolemts finansēt no citiem avotiem, tāpēc savulaik no Pilsētas attīstības fonda piešķirtais finansējums tai vairs nav nepieciešams.

Lai arī līdzekļu ietaupīšana ir apsveicama, pārskats par to izlietojumu uzrāda arī nesaimnieciskumu iepriekšējo gadu tēriņos. Strādājot taupības režīmā, Rīgas dome apturējusi Rīgas maketa izveidi, liekot apšaubīt jau izlietoto vairāk nekā 90 000 latu lietderību.

To pastiprina fakts, ka jau izveidotais fiziskais Rīgas pilsētas makets, kam, spriežot pēc Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas informācijas, izlietoti 90 300 lati, joprojām nav pilnībā izstādīts publiskai apskatei, tā nepildot tam paredzētās pilsētas reprezentācijas funkciju. Rīgas makets tika pabeigts jau 2008.gada janvārī.

Ir vienošanās, ka makets tiks izvietots zem Strēlnieku laukuma, kur tam līdzās Rīgas mākslas telpai būs sava speciāla telpa, laikrakstam skaidroja Ābeltiņa.

Tiesa, šobrīd vēl notiek darbs pie Strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojuma izstrādes, kas drīzumā varētu tikt nodots sabiedriskajai apspriešanai. Kopumā Rīgas pilsētas digitālā trīsdimensiju modeļa un maketa izveidei 2006.gada pavasarī tika atvēlēti 177 000 latu, gandrīz pusi no šīs summas - 86 600 latus - šobrīd plānots anulēt, jo "projekts netiks turpināts".

Līdzekļi bija paredzēti digitālā pilsētas maketa izveidei un papildināšanai. Šī projekta sadaļai bija iecerēts daudz praktiskāks pielietojums - tajā pirms pašvaldības akcepta saņemšanas būtu iespējams ievietot jaunās būvniecības ieceres, lai izvērtētu, vai tā vispār iederas konkrētajā teritorijā. Bija iecerēts, ka tas varētu tikt papildināts ar jaunajiem projektiem un būvniecības stadijā esošajiem projektiem, lai varētu normāli plānot pilsētas attīstību, par ko nereti Rīgas dome saņem pārmetumus.

Piemēram, Pilsētas attīstības komitejas sēdē deputāti kritizēja pilsētas Būvvaldi, ka tai nav izstrādāts plānojums Stacijas laukuma nākotnes apbūvei ar vairāku attīstītāju projektiem. Digitālais makets ļautu modelēt šo teritoriju, ieviešot skaidrību, kā mainīsies pilsētvide pēc trīs daudzstāvu biroju ēku uzbūvēšanas Stacijas laukuma tiešā tuvumā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form