Tomēr ikuma par budžetu un finanšu vadību normas rada pretrunīgu situāciju, jo nosaka, ka īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ja mērķi nav noteikti ar likumu, nav iekļaujami ne pamatbudžetā, ne speciālajā budžetā.
Pēc būtības RD var šos izdevumus strukturēt gan pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā, tomēr bez izmaiņām likumā par budžetu un finanšu vadību, minētā pretrunīgā situācija saglabāsies. Domes pārstāvji uzsver, ka līdzīga satura iebildumi var tikt izteikti ne tikai par Rīgas pilsētas attīstības fondu, bet arī, piemēram, par valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldību budžetiem, kuras paredzētas pašvaldību investīciju projektiem, kuriem visu pašvaldību budžetos būtu jābūt strukturētām speciālajā budžetā, jo ikgadējie valsts budžeta likumi paredz pašvaldībām īpašam mērķim iezīmētu ieņēmumu avotu - valsts budžeta mērķdotāciju, kas ir izlietojama tikai un vienīgi likumā noteiktajam investīciju projektam.
Rīgas domes darbinieki ir vairākkārtīgi norādījuši uz šīm pretrunām gan Finanšu ministrijai, gan Valsts kasei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
