Fiziskas personas, juridiskas personas, to apvienības vai iniciatīvas grupas pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas par likumu ierosināšanu izdevumiem drīkstētu izlietot summu, kas nepārsniedz 50 000 latu, paredz trešdien Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstītie priekšlikumi otrajā lasījumā grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Deputāti gan atzina, ka uz trešo lasījumu šo skaitli varētu vēl precizēt. Izskanēja arī viedokļi, ka nepieciešams domāt, kā ierobežot kopējo aģitācijai izlietojamo summu.
Tika arī norādīts uz problēmām, kas būtu, ja referendumi pārklātos savā starpā vai arī ar kādām vēlēšanām, jo tad it kā varētu aģitēt par referendumu, bet īstenībā notiktu aģitācija attiecībā uz vēlēšanām.
Deputāti arī diskutēja par to, uz kādu laika posmu attieksies aģitācijas ierobežojumi attieksies uz parakstu vākšanas laiku, tika spriests arī par savākto parakstu derīguma ilgumu.
Darbu pie grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" Juridiskā komisijas turpinās rītdien.
Likumprojekts paredz, ka iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. Komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (ZRP) iepriekš uzsvēra, ka būtu svarīgi, lai šāda vēlētāju grupa apvienotos biedrībā un iegūtu juridiskas personas statusu, kas ļautu regulēt ar priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem saistītus jautājumus.
Saskaņā ar piedāvāto kārtību iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē Centrālajā vēlēšanu komisijā. 60 dienu laikā tai jāpieņem lēmums - reģistrēt vai nereģistrēt iniciatīvas grupu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai.
CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtība, kā pārbaudīt, vai likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai.
Juridiskās komisijas vairākums iepriekš paudis atbalstu tam, ka vēlētāju ierosinātā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta atbilstību Satversmei varēs apstrīdēt Satversmes tiesā (ST).
Komisija arī atbalstīja regulējumu, kas paredzēs, ka CVK lēmumu nereģistrēt referenduma iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varēs pārsūdzēt tiesā, kurai lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem viena mēneša laikā. Paredzēts, ka tiesas lēmums būs nepārsūdzams.
Juridiskās komisijas iepriekš atbalstītie priekšlikumi arī paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem.
Lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk iecerēts iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī parakstīšanās varētu tikt nodrošināta elektroniski.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
