Foto: AFI

Referendums par Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas neizsludinātajiem valsts drošības iestāžu likumu grozījumiem notiks, jo par tā rīkošanu parakstījušies 211 194 pilsoņi jeb par 41,68% vairāk, nekā minimālais nepieciešamais parakstu skaits, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie rezultāti.

Lai referendums notiktu, bija nepieciešams savākt 149 064 balsstiesīgo vēlētāju parakstus. Par Nacionālās drošības likuma grozījumu izvērtēšanu referendumā parakstījušies 211 252 pilsoņi, bet par Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem - 211 194 pilsoņi.

Tuvāko dienu laikā CVK veiks parakstu pārbaudi un oficiālie parakstu vākšanas rezultāti varētu tikt apstiprināti 7. , 8. vai 9.maijā.

Pēc parakstu skaita apstiprināšanas CVK trīs dienu laikā būs jānosaka referenduma datums un saskaņā ar likumu pēdējā diena, kad varētu rīkot referendumu ir 7.jūlijs, kad beidzas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars portālam "Delfi" sacīja, ka CVK ierosinās rīkot referendumu tieši šajā dienā, jo referenduma sagatavošanai nepieciešams laiks, tāpat jāsagatavo balsošanu pa pastu ārvalstīs dzīvojošiem pilsoņiem.

Referendums izmaksās no 2 - 2,5 miljonus latu, bet CVK rīcība pagaidām šādu līdzekļu nav. Komisija tuvākajā laikā plāno lūgt valdībai piešķirt šo naudu.

Visaktīvāk parakstījušies cilvēki Rīgā, kur savākti 66 482 paraksti, no pilsētām aktīvi parakstījušies arī Liepājā, kur savākti 7634 paraksti, bet Rēzeknē savākti tikai 1377 paraksti.

Vairāk nekā 900 cilvēki parakstījušies ārzemēs, no tiem 141 paraksts saņemts Vašingtonā, bet 130 – Londonā.

Rīgas rajonā savākti 17 692 paraksti, Ogres rajonā – 8061 paraksts, Valmieras rajonā – 8010 paraksti. Vismazāk parakstu saņemts Krāslavas rajonā (1171) un Ventspils rajonā (1542).

CVK no 3.aprīļa līdz 2.maijam organizēja parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem.

Valsts prezidente apturēja grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Prezidente iepriekš uzsvēra, ka grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanas apturēšana ir signāls un brīdinājums visai sabiedrībai.

Strīdīgie drošības iestāžu likumu grozījumi paredzēja paplašināt Ministru kabineta kompetenci ar valsts drošību saistītos jautājumos, nosakot, ka Valsts drošības iestāžu padomi vada nevis drošības struktūru profesionāļi, bet gan Ministru prezidents, kā arī tajā darbojas aizsardzības, ārlietu, iekšlietu, finanšu un tieslietu ministri.

Drīz pēc prezidentes rīcības valdošā koalīcija veinojās un atcēla iepriekš akceptētos drošības likumu grozījumus.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus