53 lapu garajā ziņojumā skaidrots, kā līdz šim valdībai veicies ar noteikto prioritāšu īstenošanu. Portāls "Delfi" piedāvā īsu ieskatu tajā, ar kurām līdz šim paveiktajām lietām valdība lepojas.
Galvenajam ilgtspējīgas izaugsmes dzinējspēkam jābūt eksportam, uzsvērts ziņojumā. Globālās tendences un izaicinājumi liecina, ka "par rītdienu ir jādomā jau šodien – kādu mēs vēlamies redzēt savu valsti pēc desmit, divdesmit un vairāk gadiem un kas valdībai un visai sabiedrībai kopumā ir jādara, lai to sasniegtu."
Kā skaidrots ziņojumā, Kučinska valdības prioritātes ir tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība, nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, kā arī reformas izglītībā un zinātnē un veselības aprūpē.
Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju, Latvija piekāpjas tikai uzņēmējdarbības izbeigšanas rādītājā, kas saistīts ar maksātnespējas procesu, norādīts ziņojumā. Latvija ir uzlabojusi savu vērtējumu elektroenerģijas pieslēgumu, būvniecības atļauju, kredītu reģistra un nodokļu samaksas rādītājos.
Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija ieņem sesto vietu ES dalībvalstu vidū, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai, Igaunijai un Somijai.
Tomēr, kā norādīts ziņojumā, ēnu ekonomika vēl joprojām ir būtiska Latvijas tautsaimniecības problēma, atzīts Kučinska ziņojumā. Pērn ēnu ekonomika bija 23,6 % no IKP, kas iezīmēja kritumu ēnu ekonomikas indeksā par 0,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2014. gadu.
Lai samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, būvniecības nozarē ir izstrādāts risinājums, kas paredz noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam aprēķināt un maksāt atbildības nodrošinājumu par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju.
Savukārt, lai mazinātu krāpšanas riskus nodokļu jomā, tiek izstrādāti tehnoloģisko risinājumu varianti krāpšanās ar elektroniskajiem kases aparātiem apkarošanai.
Un, lai samazinātu krāpšanas risku ar PVN, ir pieņemts regulējums, kas paredz, ka graudaugu un tehnisko kultūru piegādei piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.
Pēdējos gados Latvijā vērojams dzimstības pieaugums, samazinās abortu, tai skaitā arī mākslīgo abortu skaits.
Salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazinājies no valsts emigrējošo iedzīvotāju skaits, un, lai arī dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs, pēdējo četru gadu laikā ir vērojamas pozitīvas izmaiņas arī dabiskā pieauguma rādītājos.
Tuvākajā desmitgadē sagaidāmas būtiskas demogrāfiskās izmaiņas – nozīmīgi pieaugs iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 64 gadiem, pret darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru. Līdz ar to ir sagaidāma dzimstības rādītāju pazemināšanās.
Valdība ir apņēmusies nodrošināt pedagogu profesionālo pilnveidi, stiprinot valsts ģimnāzijas un speciālās izglītības attīstības centrus kā reģionālos metodiskos centrus un pedagogu tālākizglītības centrus.
Lai gan pašreizējais valsts budžeta finansējums, kas ir zemāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs, neļauj izvēlēto modeli pilnvērtīgi īstenot, šis solis uzskatāms par būtisku progresu veselības aprūpes nozares reformas uzsākšanā, skaidrots ziņojumā.
Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu onkoloģisko pacientu izmeklēšanu un ārstēšanas uzsākšanu, no 1. oktobra ieviesti vairāki uzlabojumi. Piemēram, turpmāk pacienti, kuriem ir medicīniski pamatotas aizdomas par ļaundabīgu audzēju, nepieciešamo izmeklējumu veikšanu var saņemt 10 darbadienu laikā.
Ģeopolitiskā situācija, kas nosaka Latvijas ārējās drošības apstākļus, nav mainījusies. Krievijas radītie izaicinājumi, tostarp pieaugošā militārā klātbūtne NATO pierobežā, prasa stiprināt valsts spējas atturēt iespējamo agresiju.
Kopš 2013. gada pakāpeniski tika palielināts aizsardzības nozares budžets, lai 2018. gadā sasniegtu 2% no IKP.
Būtiska uzmanība tiek pievērsta Latvijas pašaizsardzības spējām, īstenojot Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes kājnieku brigādes mehanizācijas projektu, apmācot atbildīgo personālu un iegādājoties Latvijas apstākļiem piemērotu ekipējumu. Un, lai gan terorisma draudu līmenis Latvijā joprojām ir zems, drošības dienestiem ir jābūt gataviem reaģēt uz potenciālajiem drošības riskiem, tāpēc šogad tika apstiprināts jauns Pretterorisma plāns, akcentēts ziņojumā.
Tikmēr būtiskākie šobrīd īstenojamie Latvijas austrumu robežas stiprināšanas pasākumi ir Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas iekārtošana.