Reģionu apvienību par savu premjera amata kandidātu izvirza Smiltēnu
Foto: DELFI

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) sestdien nolēma par savu Ministru prezidenta amata kandidātu 13. Saeimas vēlēšanām nosaukt Saeimas deputātu Edvardu Smiltēnu.


Smiltēna kandidatūru foruma dalībniekiem pieteica LRA vadības pārstāvji. 33 gadus vecais Smiltēns savas politiskās karjeras laikā ir pabijis jau vairākos politiskajos spēkos - politikā viņš iesaistījās caur Aigara Štokenberga un Arta Pabrika veidoto partiju "Sabiedrība citai politikai". Vēlāk šī partija iekļāvās "Vienotībā", kur Smiltēns tika kandidējis uz partijas priekšsēdētāja amatu, bet pēc otrā nesekmīgā mēģinājuma viņš partiju pamata un ar savu biedrību pieslējās LRA.

Politiķis uzsvēra, ka Latvijas nākotnes sapņa sasniegšanai svarīga ir ekonomikas attīstība un dzīve līmeņa pieaugums, kas pašlaik veido 67% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa un vēl asāk iezīmējas reģionos. Tāpēc esot jānosprauž skaidrs mērķis par virzību uz ES vidējo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju "plus 2 procentpunktiem", pauda Smiltēns.

Šī mērķa sasniegšanu apdraudot valdības bezatbildība un "sprādzienveida" politika, tajā skaitā saistībā ar neseno nerezidentu banku skandālu, paziņoja LRA premjera amata kandidāts. Viņš norādīja uz nepieciešamību virzīties uz tiesiskās vides sakārtošanu un valsts reputācijas uzlabošanu.

Apstākļos, kad pasaulē robotizētās sistēmas darba tirgu liek atstāt cilvēkiem, Smiltēns uzsvēra profesionālo izglītības centru lomu iedzīvotāju pārkvalificēšanai jaunajām prasībām. Neizmantotās iespējas ir valsts akciju sabiedrības, kurās ir resursi, pieredze un iespējas ieguldīt pētniecībā, lai spētu konkurēt ārvalstīs, uzskata politiķis.

Smiltēns akcentēja, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi jāiegulda pašvaldību infrastruktūrā, savukārt degvielas akcīzes nodoklis ir jānovirza autoceļu fondā, lai dotu skaidrību autovadītājiem par šo līdzekļu izlietošanu. Kopumā neseno nodokļu reformu politiķis vērtēja skeptiski, jo tā neesot nesusi īpašu labumu, tikai pārbīdījusi budžeta ieņēmumu gūšanas veidus.

Kā vienu no izaicinājumiem Smiltēns savas runas sākumā minēja nepieciešamību panākt, lai iedzīvotāji, tajā skaitā skolu un augstskolu audzēkņi, savu dzīvi vidējā un ilgtermiņā saistītu ar Latviju.

LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga sestdien partijas sanāksmē slavēja politiskā spēka darbu, kas neesot novirzījies no pamatvērtībām - ģimenes, ekonomikas, drošības un latviskās identitātes.

Gan Kleinberga, gan LRA Pārstāvju sapulces vadītājs Guntis Gladkins uzrunās uzsvēra, ka LRA frakcijā un kopā ar frakciju strādājošo deputātu skaits ir sasniedzis desmit cilvēkus. Politiķe pauda viedokli, ka tas ir "pamatīgs skaitlis", kas apliecina, ka LRA parlamentā ir "augusi plašumā un lielumā".

Pēc partijas pārstāvju domām, LRA frakcija pašlaik esot vienīgā reālā opozīcija, un šis statuss esot laba skola, lai Latvijas Reģionu apvienība nacionālās politikas veidošanā iesaistītos ar vērtīgām zināšanām. Tās gan reizēm esot sāpīgi gūtas, jo "pagriežam vaigu, lai kāds arī iesit", izteicās Kleinberga.

Politiķe uzsvēra, ka vēlētājiem ir svarīgi, ka politiskais spēks iestājas par reģionu iedzīvotāju interešu aizstāvību, reizē atbalstot arī pilsētu iedzīvotājus. Reģionu iedzīvotājiem ir jābūt tādām pašām tiesībām dzīvot savās dzīves vietās un saņemt tādu izpratni un atbalstu, kāda tā ir lielo pilsētu iedzīvotājiem, uzsvēra politiķe.

Gladkins uzsvēra, ka LRA pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās guvusi pārliecinošus rezultātus un arī pēc tam, veidojot sadarbību ar citiem spēkiem un biedrībām, politiskais spēks ir pārstāvēts vairāk nekā 60 novados.

LRA forumā šodien ar runām par savas jomas aktualitātēm uzstājās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Aigars Rostovskis, kurš noslēgumā vēlēja LRA panākumus vēlēšanās. Līdzīgi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns norādīja uz labo sadarbību ar LRA. Tāpat ar saviem priekšlikumiem dalījās izglītības eksperte Evija Papule, kura pavēstīja, ka nav tieši saistīta ar politisko spēku.

Nelielus aplausus izpelnījās atstāstīts secinājums, ka ir daži cilvēki, kas saskata līdzības starp dzīvi Latvijā un Padomju Savienībā, jo tas, ko stāsta politiķi un atsevišķi mediji, krietni atšķiroties no reālās dzīves. Šo domu citēja Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kurš atsaucās uz kādu uzvārdā neminētu Latvijas Tautas frontes aktīvistu.

Politiķis arī pievērsās jautājumam par valsts atbalsta trūkumu olu produktu eksporta ražotnes izveidošanai Valkas novadā - Krauklis pieļāva, ka pie vainas ir draugu būšana, kad kāds nav ieinteresēts šāda biznesa tapšanā. Tomēr šādā veidā Latvija zaudējot gan 160 darbavietas, gan 2,4 miljonus eiro nodokļos gadā, pauda Valkas mērs.

Lai arī LRA forumā "Reģionu spēks Latvijas izaugsmei" bija solīts prezentēt partijas redzējumu par rīcību vairākās sfērās pirms 13.Saeimas vēlēšanām, partijas politiskās ieceres netika īpaši plaši iztirzātas, vairāk vietas dodot ekspertu runām. Dažbrīd kāds no zāles izteica vēlmi debatēt par izskanējušajiem viedokļiem, taču šāda iespēja viņiem netika dota, jo forumā debates nebija plānotas.

Sharing Options

Source

LETA

Tags

Edvards Smiltēns Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus