Foto: LETA
Krīzes situācijām, kad balsotāju datu apmaiņas jeb IT sistēma vēlēšanās pārstātu darboties, kā iespēju pieļauj likumā paredzēt reģistrācijas aplokšņu izmantošanu līdz sistēmas darbības atjaunošanai.

Kā pauda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, arī nākamajās vēlēšanās noteikti būtu jānodrošina iespēja vēlētājiem balsot citā vēlēšanu iecirknī, jo Latvijā ir pieprasījums pēc šādas balsošanas iespējas. Paredzot šādu IT risinājumu, vēlēšanu likumā jānosaka arī iespēju rīcībai krīzes situācijām, kad vēlētāju datu apmaiņas sistēma nedarbojas, skaidroja CVK vadītāja.

Viņa vērsa uzmanību, ka šāda situācija var izveidoties parastu iemeslu, piemēram, tāpēc ka nav elektrības vai interneta savienojuma. "Kā viens no risinājumiem šādiem gadījumiem varētu būt - organizēt balsošanu reģistrācijas aploksnēs," pastāstīja Bērziņa.

Ja vēlētājs būs ieradies balsot ne savā vēlēšanu iecirknī, un sistēma kādu iemeslu dēļ nedarbosies, tad vēlētājam tiks izsniegta vēl viena aploksne - reģistrācijas aploksne - kurā vēlētājs ievietos savu vēlēšanu aploksni. Uz šīs reģistrācijas aploksnes tiks uzrakstīts vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods, un, kad sistēmas darbība atjaunosies, tad vēlētājs tiks atzīmēts sistēmā, skaidroja Bērziņa.

Par piemērotākajiem e-pakalpojuma risinājumiem nākotnē vēl gaidāmas plašas diskusijas, prognozēja CVK priekšsēdētāja. Vaicāta, vai atsakoties no pasu spiedogu sistēmas Saeimas vēlēšanās, tehnisko problēmu gadījumā neradīs vēl sliktāka situācija par pašreizējo, Bērziņa norādīja, apsverot vēlētāju datu apmaiņas sistēmas izmantošanu Saeimas vēlēšanās, vēlēšanu likumā noteikti jāparedz rīcība krīzes situācijām.

Viņa gan reizē akcentēja, ka gala lēmums, kādu kārtību izvēlēties, būs parlamenta izšķiršanās. "Vēlēšanu organizatoriem svarīgākais ir, lai šie noteikumi būtu zināmi vismaz pusotru gadu vai gadu pirms vēlēšanām, lai tos varētu kvalitatīvi pārraudzīt, ieviest un apmācīt vēlēšanu komisijas," skaidroja vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

Bērziņa personīgi atbalsta vēlētāju reģistrācijas kārtības vienādošanu visās vēlēšanās un atteikšanos no spiedogu sistēmas Saeimas vēlēšanās, ieviešot vēlētāju reģistru arī parlamenta vēlēšanās. Par papildu balsošanas iespējām būtu jāvienojas visām vēlēšanu procesa nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm kopīgi, piebilda CVK vadītāja.

Kā ziņots, maija otrajā pusē EP vēlēšanās iepriekšējā balsošanā daļu no laika nestrādāja izmēģināšanai ieviestā iespēja caur tiešsaistes sistēmu nobalsot citā vēlēšanu iecirknī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!