Foto: LETA

Uzņēmumu reģistrs ir reģistrējis nepieciešamās "KPV LV" valdes izmaiņas, un partijas jaunā valde juridiski var pilnvērtīgi darboties. Līdz ar to jaunā valde varēs īstenot uzsākto partijas pārmaiņu procesu, kas ir viens no tās galvenajiem mērķiem, portālu "Delfi" informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks un valdes loceklis Ēriks Pucens.

"Juridiski viss ir sakārtots, lai partija var pilnvērtīgi pieņemt lēmumus un iet lieliem soļiem uz priekšu pārmaiņu īstenošanā. Turklāt svarīgi šo valdes iecelšanas procedūru bija sakārtot pēc iespējas drīzāk, lai šajos ārkārtējās situācijas apstākļos tiktu nodrošināts lēmumu pieņemšanas process, sākot no valdības un Saeimas līdz pat partijas līmenim. Vienlaicīgi tika uzlaboti vairāki iekšēji procesi – valde tika paplašināta līdz deviņiem biedriem, daudz plašāk pārstāvot biedru intereses, kā arī mainīta iekšējā procedūra no ikgadējām partijas biedru kopsapulcēm uz kongresa formātu, kāds ir citām partijām un kas neprasa vismaz pusi biedru klātbūtni, kas fiziski nav iespējams biedru dzīvesvietas dēļ," atzīst Pucens.

Viens no pirmajiem jaunās valdes praktiskajiem darbiem būs jaunu biedru iesniegumu par uzņemšanu partijā apstiprināšana, ko nebija iespējams izdarīt vairākus mēnešus. Savukārt starp lielajiem valdes darbiem Pucens min pārmaiņu procesa īstenošanu, stiprinot partiju.

Par partijas valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Atis Zakatistovs, bet par valdes locekļiem ievēlēja bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, labklājības ministri Ramonu Petraviču, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, Saeimas frakcijas vadītāja vietnieku Ēriku Pucenu, Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju Ievu Krapāni, Nodokļu apakškomisijas vadītāju Ivetu Benhenu – Bēkenu, kā arī Alojas novada domes deputātu Māri Možvillo un Jelgavas pilsētas domes deputātu Lauri Zīvertu.

Jau ziņots, ka 28. martā "KPV LV" atkārtotā kopsapulcē apstiprināja iepriekš veiktos grozījumus partijas statūtos un jauno partijas valdi.

Līdz ar to partija bija izpildījusi UR prasības, jo, kā uzskata "KPV LV", kopsapulces lēmumi tika pieņemti tiesiski, vienlaikus ievērojot visus piesardzības pasākumus, uz vietas esot deviņiem biedriem ar 96 pilnvarām.

Zakatistovs uzsvēra, ka "KPV LV" apzinās savu lomu – partija ir daļa no krīzes risinājumu ķēdes, tāpēc arī pieņemts atbildīgs lēmums par biedru sapulces rīkošanu klātienē, lai līdz galam izpildītu UR prasības.

Partijas atkārtotu sapulci sasauca desmitā daļa biedru, kas nozīmē, ka šādai sapulcei ir jānotiek, bet to saskaņā ar statūtiem nebija iespējams rīkot attālināti un to arī neparedz šī brīža normatīvie akti, kas regulē biedrību un politisko partiju darbību.

Kopsapulce tika noturēta ar identisku dienaskārtību kā 8. februāra biedru sapulcē, pieņemot tos pašus lēmumus par izmaiņām statūtos, partijas valdi deviņu cilvēku sastāvā un valdes sastāvu.

UR bija noteicis, ka partijas "KPV LV" 8. februāra atkārtotā biedru sapulce nebija lemttiesīga, tāpēc noteica termiņu – 20. aprīli – trūkumu novēršanai jeb jaunas sapulces sasaukšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!