2006.gadā ugunsnedrošais laikposms bija no 25.aprīļa līdz 9.oktobrim. Šajā laika posmā tika reģistrēts lielākais jebkad reģistrētais meža ugunsgrēku skaits - 1929.
Kā atgādina VMD, 99% gadījumu meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku bezatbildīga rīcība.
Pagājušajā gadā uguns skāra mežu 3790 hektāru platībā un nodarītie zaudējumi veidoja 1 957 418 latus. Savu roku, lai meža ugunsgrēku skaits sasniegu rekordu, pielika arī kūlas dedzinātāji. Viņu neapzinīgās un pat noziedzīgās darbības rezultātā izcēlās 394 meža ugunsgrēki, kuros cieta 1098 hektāri meža un jaunaudzes. Tā ir trešā daļa no kopējās uguns skartās meža platības 2006.gadā.
Statistika rāda, ka pirmie kūlas izraisītie meža ugunsgrēki ir tikuši reģistrēti jau 3.martā. Kūlas dedzināšana ar nelieliem pārtraukumiem, kas rodas laika apstākļu dēļ, turpinās līdz pat maija vidum. Visu šo laiku VMD ir jātērē finanšu un cilvēku resursi, lai dzēstu un ierobežotu neapzinīgu cilvēku izraisītos kūlas ugunsgrēkus, nepieļaujot uguns nokļūšanu mežā.
Cenšoties ar dedzināšanas palīdzību sakopt savas neizmantotās lauksaimniecības zemju platības, dedzinātāji reālām briesmām pakļauj ne tikai savas, bet arī savu kaimiņu teritorijas, ēkas un pat dzīvību, kā arī apdraud tuvumā esošās meža platības.
Visbīstamākā ir dedzināšana stiprā vējā, kad kontrolēt degošās platības un nosargāt sava īpašuma robežās ir neiespējami un, ja blakus ir nekopts kaimiņa īpašums, līdz nelaimei nav tālu. Parasti nesekmīga dzēšana vai palīdzības meklēšana tiek uzsākta tad, kad uguns apdraud saimniecības vai dzīvojamās ēkas.
Palīdzības izsaukšana bieži ir nokavēta un arī nav iespējama, jo siltajās un saulainajās dienās dedzināšanai jau ir masveida raksturs un jārēķinās, ka palīdzība vienlaikus ir nepieciešama ne vienā vien vietā un šādās situācijās dzēsēju spēki ir par maziem, lai visiem uzreiz sniegtu palīdzību.