Reine: ST arī bez funkciju paplašināšanas var līdzēt ECT darba atslogošanai
Foto: LETA

Satversmes tiesa (ST) arī bez funkciju paplašināšanas var līdzēt atslogot darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT), uzskata Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ir zināma ST likuma normu interpretācija, kas var apgrūtināt indivīdu pieeju ST, un tās normas ir iespējams interpretēt nedaudz liberālāk, jo mums ir arī sūdzības, kas nonākušas Strasbūras tiesā, ko mūsu ST ir atteikusi skatīt, bet sūdzību saturs no tā nav mainījies," norādīja Reine. Viņa skaidroja, ka vēlāk cilvēki identisku sūdzību iesnieguši ECT un guvuši panākumus.

Lai arī Reine norādīja, ka ideja par pilnu konstitucionālo sūdzību ir apsveicama, viņa atgādināja, ka tajās valstīs, kur pastāv konstitucionālā sūdzība, konstitucionālās tiesas ir ļoti noslogotas, kas raisa jautājumu par tiesvedības ilgumu pašā konstitucionālajā tiesā.

Kā ziņots, tā kā Eiropas Padomes dalībvalstu starpā tiek spriests par ECT slodzes atvieglošanu, pastāv iespēja nacionālā līmenī šīs problēmas risināšanai paplašināt ST pilnvaras.

ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris iepriekš žurnālistiem sacīja, ka konstitucionālās tiesas var skatīt pilnu konstitucionālo sūdzību, proti, Latvijas gadījumā vērtēt ne tikai normatīvo aktu atbilstību Satversmei, bet arī augstāko institūciju pieņemto lēmumu vai rīcību atbilstību Satversmei.

Šāda prakse atļautu Satversmes tiesā apstrīdēt arī Augstākās tiesas nolēmumus, ja tiktu apšaubīta to atbilstība Satversmei. Patlaban ECT saņem sūdzības tikai tad, ja iziets nacionālais tiesu līmenis, kurš Latvijā beidzas Augstākajā tiesā, kas vērtē likumu piemērošanu.

"Tas ļoti būtiski palielinātu ST slodzi, jo vismaz pirmajos gados katrs cilvēks uzskatītu, ka vēl parādījusies ceturtā tiesu instance, kurā var sūdzēties," iepriekš norādīja Kūtris, uzsverot, ka tādā gadījumā būtu jāpalielina ST finansējums un tiesnešu skaits.

"Piemērošana arī var būt konstitucionālās tiesas kompetencē, ja likumdevējs izšķirsies nākotnē par šādas kompetences paplašināšanu, finansējuma piešķiršanu un tiesnešu skaita palielināšanu," norādīja ST priekšsēdētājs.

Viņš atturējās prognozēt, kad un vai Latvija varētu izšķirties par šādu kārtību. Patlaban tiek analizēta Vācijas pieredze, jo šajā valstī pastāv šāda lietu skatīšanas kārtība.

Šis jautājums skarts arī vakar Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesošanās ST laikā. Valsts prezidents pauda atbalstu šādam jautājumu uzstādījumam, piebilstot, ka jautājumu par pilno konstitucionālo tiesību apjoma nodošanu ST ir pārrunājis arī ar valdības vadītāju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form