AFI
Foto: Jānis Reiniks

Publiskojot "Jūrmalgeitas" telefonsarunas, tiek veidota apsūdzēto aizstāvības līnija, uzskata Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Viņš trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē stāstīja, ka sankcionēti noklausīto telefonsarunu atšifrējumi, ja tie tiesas sēdē var kalpot kā apsūdzētā vainu pierādoši materiāli, tiek atslepenoti un pievienoti krimināllietai. Ar visiem krimināllietas materiāliem var iepazīties visi apsūdzētie un viņu likumīgie pārstāvji, kuriem ir tiesības arī izkopēt no lietas visus tajā esošos dokumentus.

"Šo telefonsarunu atšifrējumi tik un tā būtu nākuši gaismā tiesas sēdes laikā, " norādīja Reiniks.

Tas, kā publiskotie krimināllietas materiāli vēl pirms tiesas sēdes tiek interpretēti un "apspēlēti", pēc Reinika teiktā, ir žurnālistu darba ētikas jautājums.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš teica, ka apmēram 70% gadījumu telefonsarunu noklausīšanās tiek veikta pēc Kriminālpolicijas lūguma, bet šo pakalpojumu izmanto arī muita, Finanšu policija, Drošības policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Ja izmeklētājs, kas veic operatīvās darbības, uzskata, ka nepieciešams noklausīties aizdomās turamā telefonsakarus, viņš raksta iesniegumu savas iestādes vadītājam, ar kura parakstu iesniegums nonāk pie Augstākās tiesas (AT) tiesneša, kurš dod sankciju noklausīties telefonsarunas.

To, vai noklausīšanās notiek likumīgi, pārbauda prokurors no Ģenerālprokuratūras, kurš reizi mēnesī bez iepriekšēja brīdinājuma ierodoties SAB un pieprasot no datora izdrukāt informāciju par to, kuru telefona numuru sarunas tiek ierakstītas. Pēc tam prokurors salīdzina šo informāciju ar AT tiesneša izsniegtajām sankcijām.

Kažociņš norādīja, ka SAB darbinieki veic tikai sarunu tehnisko noklausīšanos, bet nezina, kuras personas tādējādi tiek uzraudzītas, jo visas sarunas tūlīt nonāk uz "pasūtītāja" servera. SAB darbinieki zinot, ka nedrīkst noklausīties sarunas pēc savas iniciatīvas vai mēģināt kādam citam, kam nav AT tiesneša sankcijas, darīt zināmu to saturu, jo tad viņi "tiks momentā pakārti", izteicās Kažociņš.

Reiniks atzina, ka 90.gadu beigās bija gadījumi, kad "no kaut kurienes parādījās mobilo telefonu sarunu ieraksti". Gan Reiniks, gan Kažociņš apgalvoja, ka valsts nauda netiek nelietderīgi tērēta, lai bez vajadzības noklausītos telefona sarunas. Pēc Kažociņa stāstītā, mobilo telefonu desmit sekunžu laikā var pārbūvēt par raidītāju, lai ar "čemodāniņā ievietotu mobilo noklausīšanās iekārtu" varētu noklausīties, kas telpā tiek runāts. Tāpēc droši esot tikai veikalā oficiāli pirkti telefoni, ko lietotājs nav izlaidis no rokām - nekur nav atstājis un nevienam nav aizdevis lietošanai.

SAB direktors stāstīja, ka noklausīties mobilo telefonu sarunas var arī no mākslīgā zemes pavadoņa, kas tiek izmantots spiegošanas mērķiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form