Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Miervaldis Mozers sacīja, ka reklāma uzskatāma par maldinošu un neētisku.
Viņš uzsvēra, ka Reklāmas likums aizliedz šādus nekorektus salīdzinājumus. Skolotāja darbs un darbs sabiedrisko attiecību sfērā ir nesalīdzināmi lielumi, skaidroja Mozers. Skolotājs strādā valsts darbā, tādēļ ir iespējams noskaidrot šī amata vidējo atalgojumu, savukārt darbs sabiedrisko attiecību sfēra pārsvarā ir privāts bizness un norādīto algu nav iespējams pārbaudīt.
Šādu reklāmu var sacerēt tikai cilvēks, kuram nav "valstiska redzējuma", uzskata Mozers. Skolotāji dara nenovērtējamu darbu un viņu atalgojums ir valstiska problēma. Reklāma šo profesiju tikai vēl vairāk degradē.
Par nekorektu šo reklāmu uzskata arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Ministres padomnieks Andis Geižāns sacīja, ka skolotāja profesija ir konkurētspējīga un patlaban ministrija dara visu, lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā un nodrošinātu atbilstošu atalgojumu. Skolotāja profesija nav salīdzināma ne ar vienu citu, uzsvēra Geižāns.
"Latvijas Tālruņa" mārketinga direktore Ieva Ozoliņa aģentūrai LETA skaidroja, ka reklāmas galvenais mērķis bijis aicināt cilvēkus palikt strādāt Latvijā, nevis doties uz ārzemēm. Skolotāja profesija neesot vienīgā, kas izmantota šāda veida salīdzinājumā. Tāpat mediju konsultanta darbam pielīdzinātas grāmatveža un mūziķa profesijas.
Uzņēmumā esot vairāki darbinieki ar pedagoģisko izglītību. Tas nosakot, ka šie cilvēki ir erudīti, izglītoti, nebaidās no cilvēkiem un prot pārdzīvot arī neveiksmes. Ozoliņa pauda viedokli, ka nav speciālas mācību iestādes, kas sagatavotu tieši mediju konsultantus, tādēļ darbā tiekot aicināti dažādu profesiju pārstāvji.
Šīs reklāmas veidošanā neesot piedalījušās profesionālas reklāmas aģentūras, tā tapusi uzņēmumā, norādīja Ozoliņa.