'Reliģiskās brīvdienas': pretimnākšana darbiniekiem vai diskriminācijas risks
Foto: PantherMedia/Scanpix

Ideja par papildus apmaksājamo brīvdienu piešķiršanu nav zemē metama, taču piešķirt tās uz reliģiskās pārliecības pamata nedrīkst, jo ticība ir dziļi personiska lieta, kas publiski nav jāatklāj, uzskata tiesību eksperti un valdības sociālie partneri. Viņuprāt, tad papildus svētki būtu jāpiešķir visiem, jo arī tagad, neatkarīgi no ticības, Ziemassvētki vai Lieldienas ir brīva diena ikvienam.

Reformu partija (RP) aptuveni pirms gada ir nākusi klajā ar ideju grozīt likumu, ļaujot atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai gadā izvēlēties vienu apmaksājamu brīvdienu. Iesniegtie grozījumi paredz kā papildu svētku dienas ļaut izvēlēties 6.janvārī -Zvaigznes dienu, 7.janvārī - pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos, 15.augustā - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos, ebreju svētkos "Jom Kipur" jeb Grēku izpirkšanas dienā un 31.oktobrī - Reformācijas dienu. Iecere gan pagaidām "iestrēgusi" Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kuras deputātiem nav vienprātības par tās atbalstīšanu. RP uzskata, ka šādas izmaiņas saliedētu cilvēkus, taču tam nepiekrīt portāla "Delfi" aptaujātie eksperti, kuri norāda drīzāk uz nevienlīdzību un valsts iejaukšanos cilvēku privātajā dzīvē.

Tiesībsargam bažas par diskrimināciju

Iecere noteikt papildus dienas svētku svinēšanai ir atbalstāma, tomēr ne tādā veidā, kā tas iecerēts pašlaik - informējot un saskaņojot ar darba devēju datumu papildu reliģisko svētu svinēšanai, portālam "Delfi" komentēja Tiesībsarga biroja Tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītāja Šarlote Bērziņa. Reliģiskā pārliecība ir saistīta ar dziļi individuālu izpausmi, un personai ir tiesības to piekopt no darba brīvajā laikā, nevienu par to neinformējot, uzskata Tiesībsarga birojā. Savukārt Saeimai ir jāvērtē, kuri no svētku datumiem ir atzīstami par nozīmīgiem Latvijas sabiedrībai, lai piešķirtu visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgi brīvdienu šajā datumā, neatkarīgi no tā, vai cilvēks piedalītos šo svētu svinēšanā vai izvēlētos tos pavadīt sev labākajā veidā.

Analizējot atbildīgajā komisijā nonākušos likuma grozījumus, Tiesībsarga birojā secināts, ka no vienas puses tie paredz personas tiesības saņemt papildu brīvdienu reliģisko svētku svinēšanai, no otras - šo tiesību izmantošanas iespēja ir atkarīga no tā, vai persona informē darba devēju par to, kura diena būs nepieciešama reliģisko svētku svinēšanai, tādējādi netieši atklājot savu reliģisko pārliecību.

"Reliģiskās pārliecības atklāšana var palielināt diskriminācijas aizlieguma pārkāpumus," satraucas Tiesībsargs. Bērziņa norāda, ka ir jāņem vērā Eiropas Padomes 2000.gada direktīva, kura nosaka vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju, kā arī Latvijas Darba likumā noteiktie ierobežojumi, lai novērstu iespējamo diskrimināciju uz reliģiskās pārliecības pamata. Proti, saskaņā ar Darba likumu darba pārrunās nedrīkst uzdot jautājumus, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši jautājumus par reliģisko pārliecību vai piederību kādai reliģiskajai konfesijai. Līdz ar to nav atzīstams par samērīgu noteikt, ka darbinieks un darba devējs, slēdzot darba līgumu, vienojas par konkrētu papildu svētku dienas datumu, un ietvert darba līgumā ziņas par darbinieka izvēlēto svētku dienu , kā tas paredzēts RP piedāvātajos likuma grozījumos, portālam "Delfi" uzsver Tiesībsarga birojā.

Izpētot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi, Tiesībsarga birojā secināts, ka ECT nodarbinātības jomā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju piemēro ierobežoti, nodalot nodarbinātības jomu no personas privātās dzīves izpausmēm, arī no reliģijas. Piemēram, valsts var prasīt personai, kura vēlas strādāt valsts sektorā, noteiktas vērtības un noraidīt kandidātu, ja viņa pārliecība nav saskaņā ar valsts iestādes vērtībām. ECT līdz šim ļoti šauri atzinusi jebkādu pozitīvu darba devēja pienākumu nodrošināt ticības izpausmi, piemēram, organizējot pienākumu pārdali, lai atļautu indivīdam veikt reliģiskos rituālus noteiktā veidā, stāsta birojā.

Darbiniekiem ir pienākums ievērot noteiktās darba stundas un neatrašanās darba vietā reliģisku rituālu dēļ nedod tiesības ierosināt lietu par iespējamu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas panta pārkāpumu. Attaisnojums šādai pieejai ir nodarbinātības brīvprātīgais raksturus un fakts, ka persona ārpus darba var nodarboties ar jebkādiem rituāliem, ko uzskata par nepieciešamu. Tiesībsargs atsaucas uz lietu "Kalaç v. Turkey", kur ECT atzina - bruņoto spēku karavīrs brīvprātīgi ir piekritis ierobežojumiem attiecībā uz iespēju paust reliģisko pārliecību militārās dzīves specifikas dēļ. "Līdz ar to arī Latvijas tiesību sistēmā maksimāli būtu jāatturas no personu reliģiskās pārliecības norādīšanas darba vietā," mudina Tiesībsarga birojs.

Eiropas Pamattiesību hartas, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija nosaka, ka cilvēkam ir tiesības mainīt savu reliģisko pārliecību vai ticību. "Noteiktas dienas saskaņošana darba līgumā apgrūtinātu personas brīvības izpausmi, ja persona bieži maina reliģisko pārliecību," uzsver Bērziņa.

Tiesībsarga birojs iesaka jautājumu risināt citādāk - izvērtēt sabiedrības intereses un noteikt, kuras dienas vēl būtu atzīstamas par svētku dienam, ļaujot tās kā brīvas no darbiem izmantot visiem. Likumā šobrīd noteiktās svētku dienas piešķir visiem, neatkarīgi no tā, vai persona pieder vairākumam un svin konkrētos svētkus vai citādāk izmanto brīvdienu, līdz ar to papildu svētku dienu noteikšana arī citu reliģisko svētku svinēšanai, kas nav saskaņojami ar darba devēju, bet tiek piešķirti visiem vienlīdzīgi, neradītu tiesību aizskārumu, iesaka Tiesībsargs. "Papildus svētku datumu un attiecīgi brīvdienas piešķiršana visiem Latvijā strādājošiem drīzāk var veicināt personu interesi un atgriešanos pie tautas senajām tradīcijām, apmeklējot muzejus, baznīcas u.c. vietas, kultūras pasākumus, tādējādi uzlabojot cilvēku izpratni un apziņu par valstī esošajām tradīcijām, kultūru," uzskata birojā.

Tiesībsargam nav informācijas, ka par līdzīgu papildus svētku datumu noteikšanu reliģisko svētku svinēšanai citās valstīs.

Arī Tieslietu ministrijā (TM) uztraucas par vienlīdzību, atzinumā Saeimas komisijai norādot – ir arī tādi cilvēki, kuri nepieder nevienai konfesijai, ir ateisti. "Pastāv risks, ka darbiniekiem, kuri nepieder ne pie vienas no anotācijā norādītajām konfesijām, vai ateistiem būs par vienu apmaksājamu brīvdienu mazāk," bažījas ministrijā. Ministrija arī atsaucas uz Darba likumu, kurš aizliedz taujāt par reliģiju.

FM lēš: brīvdienas dēļ budžets zaudētu 10 miljonus latu

Finanšu ministrijas (FM) komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis portālam "Delfi" sacīja, ka pēc 2012.gada valsts un pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu tendenču analīzes var secināt -  ka vienā darba dienā nodokļos tiek iekasēti vidēji 17 miljoni latu.

Nosakot papildus brīvdienu, samazināsies nodokļu ieņēmumi, kas saistīti ar ražošanu, bet pieaugs patēriņa nodokļu ieņēmumi. Taču, tā kā šī papildu brīvdiena netiktu izmantota vienlaicīgi, tad FM lēš, ka ietekme uz kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem varētu būt aptuveni 10 miljoni latu.

FM arī uzskata, ka nosakot papildus brīvdienas pēc darbinieku reliģiskās pārliecības, citi darbinieki tiks nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, jo viņi varēs izmantot par vienu svētku dienu mazāk. Turklāt, darba līgumā uzrādot darbinieka izvēlēto reliģisko svētku dienas datumu, tiktu pārkāptas katra cilvēka tiesības uz privātumu, jo reliģiskā pārliecība ir katra cilvēka privāta lieta.

Darba devēji un arodbiedrības iesaka citu risinājumu

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK ) uzskata, ka papildus brīvdienu ieviešana samazinātu iekšzemes kopproduktu, sakot - papildus brīvdienas šobrīd nav nepieciešamas. "Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka katram cilvēkam, neatkarīgi no reliģiskās piederības, var būt kaut kādas īpaši svarīgas dienas, kad viņam ir nepieciešamas brīvdienas," portālam "Delfi" atzina LDDK eksperts sociālās drošības un veselības aizsardzības jomā Pēteris Leiškalns, sakot - šo jautājumu var atrisināt, par divām dienām palielinot atvaļinājuma dienu skaitu un piešķirot šīs divas dienas saskaņā ar šī cilvēka iepriekš pausto gribu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzskata, ka katram strādājošajam Latvijā pienāktos vēl viena brīvdiena. Viņš uzsver, Latvijā darbinieki strādā par divām stundām vairāk nedēļā nekā vidēji pārējā Eiropā. "Tāpēc ir pietiekams pamats paiet pretī darbiniekiem," uzskata Baldzēns, sakot, ka ieguvēji būs arī darba devēji, jo cilvēki vairāk atpūtīsies, tērēsies dažādām izklaidēm.

Tiesa, viņš piekrīt, ka brīvdienas varētu nedot, pamatojoties tikai uz reliģisko pārliecību, tā nediskriminējot tos, kuri nav ticīgie. Katram cilvēkam var būt kāda diena gadā, kuru viņš vēlas nosvinēt, piemēram, mīļotās meitas dzimšanas diena, piemēru min arodbiedrības pārstāvis. Viņš aicina ļaut katram pēc nepieciešamības gadā paņemt vēl vienu brīvu, apmaksājamu dienu, laikus par to informējot priekšnieku.

RP problēmas nesaskata

RP pārstāve Daiga Holma, komentējot partijas iesniegtos grozījumus, pauda, darba devēja un darbinieka vienošanās par papildus izmantojamo brīvdienu automātiski nenozīmē, ka darbinieks pieder kādai no reliģijām. Viņa uzsvēra, ka Satversmē ikvienam iedzīvotājam ir noteiktas vienlīdzīgas tiesības likuma priekšā, kas tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. "Demokrātiskā valstī, kāda ir Latvija, arī Darba likums aizliedz cilvēkus diskriminēt gan pēc reliģiskās, politiskās, dzimuma, rases vai kādas citas pārliecības," norādīja partijas pārstāve. Taču likumprojekta anotācija liecina, ka tiek runāts tieši par konfesijām, kuru svētku dienas šobrīd nav brīvdienas.

Pagaidām nav īsti skaidrs, kādu finansiālu ietekmi papildus brīvdiena atstātu uz valsts ekonomiku. Janvāra sākumā notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā Finanšu ministrijas pārstāve Kristīne Bāra sacīja - RP piedāvāto grozījumu ietekme uz budžetu būtu neliela - aptuveni 0,05% no kopbudžeta ieņēmumiem, savukārt Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens šos aprēķinus nosauca par pārlieku optimistiskiem, norādot - viena apmaksāta brīvdiena darba devējiem Latvijā izmaksātu 27 miljonus latus.

Pašlaik likumā par svētku dienu noteikts 25.decembris, kad Ziemassvētkus svin katoļi, luterāņi un vairums citu kristīgo konfesiju, savukārt pareizticīgie un vecticībnieki Ziemassvētkus svin pēc vecā stila kalendāra un šīs dienas īpaši likumā nav atzīmētas. Likums šobrīd saka, ka brīvdienas ir arī Jaungada diena, Lielā Piektdiena un Pirmās Lieldienas un otro Lieldienu diena, 1. Maijs — Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 4. maiju — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, Vasarsvētki, Līgo diena un Jāņu diena, 18. Novembris, kas ir Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, Ziemassvētki – 24., 25. un 26.decembris, kā arī Vecgada diena un 1.janvāris.

Tags

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Finanšu ministrija Labklājības ministrija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Reformu partija Saeima Satversme Tiesībsargs

Comment Form