Reorganizēs 26 profesionāli tehniskās skolas, veidojot deviņus kompetenču centrus
Foto: F64

Valdība otrdien nolēma reorganizēt 26 profesionāli tehniskās skolas, izveidojot deviņus lielus kompetenču centrus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdības lēmums paredz reorganizēt Preiļu arodvidusskolu, Višķu profesionālo vidusskolu, Dagdas arodvidusskolu un Jaunaglonas arodvidusskolu, izveidojot Viduslatgales Profesionālo vidusskolu. Tāpat valdība nolēma apvienot Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolu un Valmieras 36.arodvidusskolu Valmieras Profesionālajā vidusskolā; Latgales Transporta un sakaru tehnisko skolu un Daugavpils 1.arodvidusskolu - Daugavpils Valsts tehnikumā, bet Rēzeknes 14.arodvidusskolu, Rēzeknes Profesionālo vidusskolu, Lūznavas Profesionālo vidusskolu, Zilupes arodvidusskolu, Viļānu 41.arodvidusskolu un Latgales Amatniecības meistaru skolu - Austrumlatgales Profesionālajā vidusskolā ar centru Rēzeknē un filiālēm perifērijā.

Savukārt Aizkraukles arodvidusskolas un Viesītes arodvidusskolas reorganizācijas rezultātā veidos Aizkraukles Profesionālo vidusskolu. Reorganizējot Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu, veidos Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumu, bet pēc Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža tehnikuma un Ogres Profesionālās vidusskolas reorganizācijas taps Ogres Valsts tehnikums.

Smiltenes Profesionālās vidusskolas un Smiltenes tehnikuma reorganizācijas rezultātā izveidos Smiltenes Valsts tehnikumu.

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka reorganizācija notiks pakāpeniski. Jaunajā, 2011./2012.mācību gadā tā neietekmēs audzēkņu iespējas apgūt līdz šim īstenotās profesionālās izglītības programmas un pedagogu darbu. Pašreizējie skolu audzēkņi turpinās mācīties vecajās skolu ēkās.

Arī skolu struktūru mainīs pakāpeniski, nodrošinot esošo izglītības programmu īstenošanu attiecīgajā skolas struktūrvienībā – filiālē. Skolotājiem būs iespējams turpināt darbu jaunizveidotajā skolā vai tās struktūrvienībās – filiālēs, skaidro ministrija.

IZM atgādina, ka 2010.gada sākumā valdība apstiprināja Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes, kas paredz IZM padotībā esošo 59 profesionālās izglītības iestāžu turpmāko attīstību, ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības, demogrāfiskās tendences, nozaru asociāciju un pašvaldību izvērtējumu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu izstrādātās attīstības un investīciju stratēģijas.

IZM piesasitījusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu profesionālās izglītības infrastruktūras attīstībai 68 miljonu latu apmērā, profesionālās izglītības iestādes izmantojušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iespēju pretendēt un saņemt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu 11 miljonu latu apmērā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste uzsver, ka asociācija atbalsta pārdomātu profesionālās izglītības iestāžu optimizāciju ar mērķi modernizēt profesionālās skolas, uzlabojot gan to infrastruktūru, gan dienesta viesnīcas, jo tikai šādā veidā iespējams celt profesionālās izglītības prestižu, profesionālajai izglītībai piesaistīt audzēkņus un sagatavot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs lielas cerības liek uz plānotajiem Profesionālās izglītības kompetences centriem, kuros būs koncentrēta mūsdienu prasībām atbilstoša materiāli tehniskā bāze un nodrošinātas iespējas gan mācīties, gan paaugstināt kvalifikāciju. "Atbalstām ikvienas pārmaiņas, kas ļaus sagatavot kvalificētus speciālistus darba tirgū pieprasītās profesijās. Lai šo mērķi sasniegtu, arī LOSP vēl daudz darāmā – jācenšas precīzāk noteikt konkrētās nozarēs nepieciešamos speciālistus un to skaitu, aktīvāk jāsadarbojas ar izglītības iestādēm prakšu vietu nodrošināšanā. Tāpēc svarīgi, ka varam apsēsties pie kopīga sarunu galda un gan ar skolu, gan ministriju speciālistiem pārrunāt problēmas un meklēt to risinājumus," saka Treibergs.

Arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš akcentē izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbības lomu: "Jebkuras pārmaiņas varam īstenot, tikai kopīgi strādājot. Esmu gandarīts, ka pēdējo gadu laikā profesionālajā izglītībā jūtamas pozitīvas pārmaiņas, palielinās jauniešu interese par mašīnbūves un metālapstrādes profesijām, arī pieprasījums pēc šās jomas speciālistiem pieaug, jo tās ir nepieciešamas gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs". Rantiņš uzsver, ka pārmaiņas profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanā, profesionālo skolu reorganizācija ir izdiskutēta ar nozaru asociācijām un, kaut arī lēnām, bet procesi virzās uz priekšu, solot pozitīvas pārmaiņas. Svarīgi, ka, sakārtojot profesionālās izglītības iestādes, to infrastruktūras sakārtošanā iespējams ieguldīt ES struktūrfondu līdzekļus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form